Vardarbība pret sievietēm politiķēm un sieviešu politiķu pārtraukšana runas laikā

60% deputāšu ir piedzīvojušas vardarbību kā sievietes Latvijas politikā. To ietekmē arī amats politikā – vardarbību biežāk piedzīvojušas politiķes, kuras bijušas ministres vai ieņēmušas vadošus amatus. Pie šāda secinājuma nonākusi Laura A. Dīna (Laura A. Dean), politikas zinātnes asociētā profesore, kura pētījusi Latvijas politiskās sistēmas radītās barjeras un iespējas sieviešu nonākšanai politikā.

Pētījumā tika intervētas 12. un 13. Saeimas deputātes, vaicājot, vai deputātes priekšvēlēšanu kampaņas vai Saeimas darbības laikā saskārušās ar iebiedēšanu, piedzīvojušas uzmākšanos vai draudus dzīvē vai internetā. No 40 sievietēm 30% jeb 12 deputātes norādīja, ka nav piedzīvojušas vardarbību, 8% jeb 3 deputātes uz šo jautājumu neatbildēja un 60% jeb 24 deputātes sacīja, ka ir piedzīvojušas vardarbību vai atbildēs atsaucās uz faktiskiem notikumiem.

Deputātes ne vienmēr klasificē minētos notikumus kā vardarbību, taču atsaucas uz draudīgiem vai vardarbīgiem apstākļiem. No 24 deputātēm, kuras pieminēja vardarbību, sešas deputātes sacīja, ka nav saskārušās ar vardarbību, taču raksturoju notikumus, kas bijuši vardarbīgi vai draudīgi, parādot, ka, viņuprāt, šie incidenti neatbilst vardarbības definīcijai vai arī viņas neuzskata sevi par upuri.

Tāpat tika novērots, ka sievietes Saeimā runā retāk, bet biežāk tiek pārtrauktas. Sievietes 12. un 13. Saeimā tika pārtrauktas biežāk nekā vīrieši 5 no 6 tēmām, piemēram, izglītības, drošības un aizsardzības, kā arī budžeta tēmā, neskatoties uz sieviešu pārstāvības pieaugumu 13. Saeimā.

Iegūtie rezultāti saskan ar iepriekšējiem Vācijas, Zviedrijas un ASV pētījumiem, kas liecina, ka vīrieši biežāk pārtrauc sievietes. Sieviešu skaita pieaugums izraisījis arī pretreakciju, jo sievietes tika pārtrauktas biežāk arī tad, kad parlamentā sieviešu skaits bija palielinājies. Taču tika konstatēts arī tas, ka 12. Saeimas laikā par izglītības tēmu vairāk runāja tieši sievietes, un, neskatoties uz pārstāvniecības līmeni, viņas arī retāk tika pārtrauktas.

Sieviešu pārstāvības palielināšanās Latvijas parlamentā mudināja vairāk sieviešu runāt sēžu laikā, sieviešu runu skaits procentuāli pieauga no 16% 12. Saeimas laikā līdz 34% runu 13. Saeimas laikā.

Sievietes 12. un 13. Saeimā saņēmušas vairāk negatīvu starpsaucienu nekā vīrieši debatēs par drošības jautājumiem. Sievietes saņēmušas vairāk pozitīvu starpsaucienu debatēs par budžetu abos Saeimas sasaukumos, bet 13. Saeimā sievietes tika pozitīvi pārtrauktas arī par izglītības tēmu, kas liecina, ka šāda veida rīcība mainās atkarībā no Saeimā apspriežamās tēmas. Lai gan sievietes tiek pārtrauktas biežāk, zemāks sieviešu pārstāvības līmenis izraisīja līdzīga veida noskaņojumu ar starpsauciem attiecībā pret vīriešiem un sievietēm. Un otrādi – lielāks sieviešu pārstāvības līmenis parlamentā maina dinamiku un rada vairāk pozitīvu un mazāk negatīvu starpsaucienu attiecībā pret sievietēm.