Marta runā

Latvijā joprojām gan jaunietes, gan sievietes un jauni vīrieši tiek iesaistīti cilvēktirdzniecībā un organizētajā noziedzībā. Tajā skaitā arī seksuālajā ekspluatēšanā. Tā norādīja centra "Marta" valdes locekle Iluta Lāce. Un nereti šie cilvēki savervēti tieši ar modeļu aģentūru starpniecību. Arī Iekšlietu ministrijā (IeM) apstiprināja, ka cilvēktirdzniecība nav pagātne. Turklāt Latvija no valsts, kurā agrāk bija tieši runa par upuriem, arvien biežāk nonāk pretējā lomā. 

Nereti sievietes man ir stāstījušas, ka vērsušās pēc pakalpojuma, lai risinātu kādu konkrētu problēmu, bet saņēmušas ieteikumus, kas liek nopietni apšaubīt ne tikai padomdevēja profesionālo ētiku, bet arī veselo saprātu. Piemēram, kāda sieviete atklāja, ka viņai bija problēma ar kājas īkšķi, taču no ārsta saņēmusi rekomendāciju radīt bērnus. Protams, tas parāda, ka mūsu sabiedrībā ir dzīvi aizspriedumi, kas saistīti ar dzimumu lomām – dzimumu stereotipi. Īpaši kaitējoši tie ir tad, kad sievietes mēģina vērsties pēc atbalsta un palīdzības, jo cietušas no vardarbības, bet viņu ciešanas netiek pamanītas, viņu liecības netiek uztvertas nopietni, jo atbildīgo personu skatu un dzirdi aizmiglojuši stereotipi.

Publiskotie Džefrija Epstīna dokumenti, kuros figurē arī Latvijas vārds, izgaismo gadsimta sākumā izplatīto seksuālo ekspluatāciju un cilvēktirdzniecību, portālam "Delfi" norādīja organizācijas "Centrs MARTA" vadītāja Iluta Lāce.

"Hei, Grok, ietērp viņu bikini un nosēdini uz ceļiem!" – šādi un līdzīgi rīkojumi jeb tā dēvētie "prompti" sociālā medija "X" mākslīgā intelekta (MI) rīkam pēdējā laikā likuši izveidot neskaitāmas nepiedienīgas un atkailinātas īstu sieviešu, vīriešu un bērnu "fotogrāfijas". Kaut pēc starptautiska sašutuma viļņa un vairāku valdību iesāktām izmeklēšanām "X" janvārī ierobežoja šo "Grok" funkciju, pilnībā izslēgta tā nav. "Delfi" interesējās, ko darīt šādi pret savu gribu "atkailinātam" cilvēkam. Latvijas parlamentā tieši šobrīd notiek diskusijas par jaunu Krimināllikuma pantu, kas "izģērbējiem" draud ar vairākiem gadiem cietumā.

TV24 raidījumā “Nacionālo interešu klubs” biedrības “Centrs Marta” interešu aizstāvības vadītāja Beata Jonite aktualizēja smagu, bet joprojām bieži noklusētu problēmu – vardarbības ietekmi uz bērniem ģimenēs, kurās cieš sievietes. Sabiedrībā joprojām mēdz priekšstati, ka bērns ir drošībā, ja vardarbība nav tieši vērsta pret viņu. Realitāte, ar kuru ikdienā saskaras palīdzības sniedzēji, esot pavisam cita.

Ieraudzīt vardarbību nevis kā privātu traģēdiju, bet kā kopīgu atbildību un lauzt klusēšanas kultūru, kas līdz šim pārāk bieži ļāvusi vardarbībai nepamanītai turpināties. Šāda iecere pamatā instalācijai "Oranžā istabā – stikla stāsti", kas otrdien atklāta Rēzeknē. Tā aicina apstāties, ieklausīties reālos stāstos un aizdomāties gan par sevi, gan par sievietēm un meitenēm, kas dzīvo mūsu vidū. 

Latvijas Saeimas lēmums izstāties no Stambulas konvencijas, kas aizsargā sievietes no vardarbības, šoruden izraisīja plašu rezonansi un vairākus protestus gan Latvijā, gan ārvalstīs. 

"Nedēļas laikā paveikts milzīgs darbs — sabiedrība ir mobilizējusies, cilvēki un organizācijas ir apvienojušies, lai īsā laikā organizētu protestu, kas vakar pulcēja vairāk par 10 000 cilvēku," savā "Facebook" profilā ziņo centrs "Marta".

Pagājušajā nedēļā par Latvijas izstāšanos no Stambulas konvencijas nobalsojušie politiķi vēl var mainīt savu viedokli un "ieklausīties sabiedrības vairākuma viedoklī", pirms 6. novembrī gaidāmā protesta pret Latvijas izstāšanos no konvencijas pauda "Centra Marta" Interešu aizstāvības nodaļas vadītāja Beata Jonīte.

Nevalstiskās organizācijas "Centrs Marta" un "Protests" ir savākušas 2000 sabiedrībā un dažādās nozarēs zināmu cilvēku parakstus, aicinot Valsts prezidentu Edgaru Rinkēviču nodot likumprojektu Par izstāšanos no Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu otrreizējai caurlūkošanai Saeimā. 

25 gadu laikā palīdzēts tūkstošiem cilvēku, panāktas likuma izmaiņas un mainīts sabiedrības viedoklis par to, kā reaģēt uz vardarbību ģimenē un cilvēktirdzniecību. Tieši pirms 25 gadiem dibināts centrs "Marta", kas no nelielas cilvēku grupas kļuvis par organizāciju, kurā ieklausās, kuru ņem vērā un lūdz padomu, un galvenais – kam uzticas cilvēki, kuriem vajadzīga palīdzība.

Lai mazinātu vardarbīgu uzvedību, pērn 1028 cilvēki Latvijā izgāja speciālus sociālās rehabilitācijas kursus. 433 no viņiem to darīja piespiedu kārtā, tiesai lemjot par pagaidu aizsardzību. Šāds instruments ir jau pēdējos četrus gadus, un kursu apmeklētāju skaits ik gadu pieaug. Tomēr neviens līdz šim vēl nav vērtējis, vai programma patiešām dod rezultātu. Dažiem tie bijuši tikai ķeksītis, citiem – "jauns ierocis", pētīja Latvijas Radio raidījums "Atvērtie faili". 

Mūsdienu jauniešiem, veidojot romantiskas attiecības, ir daudz ietekmes avotu – filmas, sociālie saziņas tīkli, arī draugi un ģimene. Tomēr filmu un sociālo tīklu ietekmē jaunieši attiecībās redz daudz realitātē neesošu lietu, kuras kritiski nespēj izvērtēt. Ģimenes paraugs un sarunas ar jauniešiem ir palīdzošas.