Arhīvs
2020
Centra MARTA Liepājas nodibinājums ievieš organizācijas ilgtspējīgas attīstības un labas pārvaldības pamatus
Lai veidotu Centra MARTA Liepājas nodibinājuma ilgtspējīgas attīstības un labas pārvaldības pamatus, šī gada maijā nodibinājums uzsāka un tagad, decembrī, noslēdz Aktīvo iedzīvotāju fonda programmas “Ilgtspēja un kapacitāte” projektu “Centra MARTA Liepājas nodibinājuma kapacitātes celšana”. Šis projekts ir pirmais, kura ietvaros īstenotas aktivitātes organizācijas ilgtspējības pamatu veidošanai, un projektā radītās iestrādes kalpos organizācijai arī pēc projekta ieviešanas un ļaus daudz efektīvāk īstenot nodibinājuma mērķus gan sniedzot pakalpojumus vardarbībā cietušām personām, gan arī veicinot sistēmiskas izmaiņas Liepājas un Kurzemes reģiona līmenī, lai daudz efektīvāk cīnītos pret vardarbību ģimenē.
Projektā īstenotas dažādas aktivitātes nodibinājumam trīs svarīgos darbības virzienos. Kā viens no virzieniem noteikts organizācijas darbības stratēģiskā plānošana un finanšu pārvaldība. Rezultātā izstrādāts stratēģiskās attīstības plāns līdz 2023. gadam, lai veicinātu ziedojuma piesaisti, tika veikta nodibinājuma reģistrēšana sabiedriskā labuma organizācijas statusam, bet reģistrēšanās sociālo pakalpojumu sniedzēju reģistrā ļaus nodibinājumam veidot ieņēmumus no valsts programmas, kas nodrošina sociālās rehabilitācijas pakalpojumu vardarbībā cietušām pieaugušām personām.
Nodibinājuma redzamība un komunikācija ir būtiska, tāpēc izstrādāta nodibinājuma vizuālā identitāte un, lai regulāri informētu sabiedrību par savu darbību, bija svarīgi pilnveidot nodibinājuma mājas lapu www.martaliepaja.lv. “Balstoties uz nodibinājuma pamatdarbību esam identificējuši vairākas komunikācijas mērķa grupas, kuras vēlamies sasniegt, lai veiksmīgi īstenotu savu darbību. Tās ir vardarbībā cietušas personas kā pakalpojuma saņēmēji, citu institūciju – sociālo dienestu, policijas, bāriņtiesu, tiesu – speciālisti, kuri ikdienā saskaras ar vardarbības ģimenē gadījumu risināšanu, kā arī potenciālie atbalstītāji,” norāda nodibinājuma valdes priekšsēdētāja Madara Lapsa.
Trešais darbības virziens – nodibinājuma pārvaldības sistēmas izveide un iekšējās sadarbības stiprināšana ietver klientu pārvaldības sistēmas izveidi un iekšējās kvalitātes kontroles kārtības izstrādi un ieviešanu. Ņemot vērā to, ka nodibinājuma būtiskākais darbības virziens ir starpdisciplinārās komandas sniegšana pēc “vienas pieturas” aģentūras principa, kurā ir iesaistīti daudz speciālisti (sociālais darbinieks, psihologs, psihologs bērniem, jurists, atbalsta grupu vadītājs, jauniešu mentors), tad svarīga ir efektīva pakalpojuma pārvaldības un kvalitātes kontroles sistēmas ieviešana. Šādas sistēmas elementi ir gan klientu pārvaldības sistēmas izveide atbilstoši personas datu aizsardzības noteikumu prasībām, gan kvalitātes un kontroles kārtības ieviešana, gan atbalsts komandai – supervīzijas, komandas sapulces un individuāls atbalsts komandas dalībniekiem.
Ieviešot šo projektu, tiek nodrošināta spēcīgas un labi pārvaldītas organizācijas ilgtspējīga pastāvēšana, kas sniedz būtisku pienesumu pilsoniskajai sabiedrībai Liepājā un Kurzemes reģionā. Šī gada augustā apritēja 4 gadi kopš Centrs MARTA Liepājā sniedz kompleksu starpdisciplināru palīdzību vardarbībā cietušām personām. “Pieprasījums pēc mūsu pakalpojuma ar katru gadu pieaug. 2021. gadā kopumā 553 bezmaksas jurista, psihologa un sociālā darbinieka konsultācijās palīdzību saņēmušas 87 sievietes, 3 vīrieši un 18 bērni. Šogad novadīts arī viens atbalsta grupas 8 nodarbību cikls, kurā piedalījās 6 sievietes. Pārsvarā mūsu klienti ir no Liepājas, taču ir arī no Grobiņas, Aizputes, Pāvilostas, Rīgas, Ventspils un Jēkabpils,” norāda Madara Lapsa.
Projektu “Centra MARTA Liepājas nodibinājuma kapacitātes celšana” finansē Islande, Lihtenšteina un Norvēģija caur EEZ un Norvēģijas grantu programmu “Aktīvo iedzīvotāju fonds”. Projekta mērķis ir veidot Centra MARTA Liepājas nodibinājuma ilgtspējīgas attīstības un labas pārvaldības pamatus, un kopējais finansējums ir 19 173.98 eiro.
Centra MARTA Liepājas nodibinājums ir iepriekš Centra MARTA Liepājas filiāles īstenoto aktivitāšu turpinātājs jau kā atsevišķa juridiska persona, sākot no 2020. gada 24. janvāra. Nodibinājuma mērķis ir dzimumu līdztiesības veicināšana, sieviešu interešu un tiesību aizstāvība.
Centra MARTA Liepājas filiāle īsteno projektu Liepājas vidusskolā ar mērķi mazināt skolēnu priekšlaicīgu mācību pārtraukšanu
Biedrības “Centrs MARTA” Liepājas filiāle sadarbībā ar J. Čakstes Liepājas pilsētas 10. vidusskolu kopš pagājušā gada jūlija īstenoja dažādas aktivitātes projektā “IZCEĻAM un nostiprinām vērtības un attieksmes”. Organizēto regulāro jauniešu grupu ietvaros īpašu uzmanība tika pievērsta vardarbības mazināšanai un veselīgu attiecību veicināšanai, jaunieši apmeklēja kultūras pasākumus, kā arī tika izveidota Ideju platforma ar mērķi veicināt jauniešu aktivitāti un līdzdalību aktuālas problēmas – vardarbības un mobinga – mazināšanā.
Projektā notika jauniešu grupu nodarbību cikls 9. klases skolēniem no J. Čakstes Liepājas pilsētas 10. vidusskolas. Kopš 2020. gada septembra 28 jaunieši tikās nodarbībās gan klātienē, gan tiešsaistē, lai attīstītu savas prasmes, kas nepieciešamas, lai atpazītu, reaģētu un novērstu vardarbību pret sevi un saviem vienaudžiem, kā arī pilnveidotu prasmes veidot veselīgas un savstarpēji atbalstošas attiecības ar vienaudžiem. Nodarbības vadīja Centra MARTA Liepājas filiāles jauniešu grupu vadītāja Ieva Dzerkale, izmantojot Centra MARTA izstrādāto “Metodoloģiju darbā ar jauniešu grupām” vardarbības mazināšanai un veselīgu attiecību veicināšanai starp jauniešiem.
“Skolas pārstāvji norādīja, ka grupu nodarbības bija labs un noderīgs papildinājums skolēniem attālinātajā mācību procesā. Tas palīdzēja arī pedagogiem noslogotajā mācību procesa organizācijā. Arī jauniešu vecāki bija novērojuši pozitīvo ietekmi – iknedēļas grupu nodarbības palīdzēja skolēniem uz brīdi atrauties no attālinātajām mācībām un pievērsties citām tēmām, kā arī viņiem bija svarīgi regulāri tikties un līdzdarboties ar saviem klases biedriem,” uzsver projekta vadītājs Juris Dilba.
Pēc grupu nodarbību cikla pabeigšanas šī gada pavasarī jauniešu turpināja darbu trīs ideju platformas nodarbībās, kuras vadīja Centra MARTA jaunatnes programmu vadītāja Madara Mazjāne un jauniešu grupu vadītāja Ieva Dzerkale. Platformas ietvaros jaunieši realizēja savas radošās idejas – radīja īsfilmu par mobinga tēmu (skatīt šeit), veica skolēnu un pedagogu aptauju par mobingu un izveidoja Instagram kontu “Sakinemobingam”. Nodarbību ietvaros jauniešiem bija iespēja uzzināt par Rojas vidusskolas skolnieču Patrīcijas Kleinbergas un Megijas Janševicas pieredzi mobinga mazināšanai savā skolā.
PuMPuRS projekta ietvaros jauniešiem no J. Čakstes Liepājas pilsētas 10. vidusskolas, daļa no kuriem pakļauti priekšlaicīgas mācību pamešanas riskiem, bija iespēja apmeklēt trīs Latvijas skolas somas programmā iekļautus tiešsaistes kultūras pasākumus. Sadarbojoties ar skolas pedagogiem, kultūras pasākumu saturs kļuva arī par mācību procesa sastāvdaļu. Skolēni noskatījās Liepājas teātra mācībizrādi “Kā top izrāde?”, kinoteātra “Splendid Palace” piedāvāto kinolektoriju un dokumentālo animācijas filmu “Mans mīļākais karš”, kā arī dueta “Santehniķi” digitālo muzikālo sarunu “Kā no nekā radīt mūziku”.
Apkopojot projekta rezultātus sadarbībā ar J. Čakstes Liepājas pilsētas 10. vidusskolas skolotājiem, secināts, ka aktivitātes ir veicinājušas jauniešu piederības izjūta grupai un kopienai. Ir tikušas attīstītas jauniešu spējas kritiski analizēt situācijas un iestāties pret vardarbību un netaisnību drošā veidā. Grupu darbības rezultātā jauniešiem ir pilnveidojušās spējas pieņemt atbildīgus un apzinātus lēmumus par savu emocionālo, garīgo un fizisko veselību, kā arī izveidot un uzturēt veselīgas, cieņpilnas attiecības ar saviem vienaudžiem, skolotājiem, vecākiem un sevi. “Aptaujā lielākā daļa jaunieši norādīja, ka viņi tagad spēj atpazīt mobinga situācijas labāk kā pirms šī procesa, viņi jūtas drošāk kā pirms tam, lai iesaistītos situācijās, kad mobings notiek, lai to mazinātu vai apturētu, kā arī viņi tagad jūtas pārliecinātāki par mobingu runāt ar citiem, informēt un izglītot nekā pirms šī procesa,” uz sasniegumiem attiecībā uz dalībnieku izaugsmi norāda Ieva Dzerkale.
Projekts notika atklāta projektu konkursa “Priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas riska jauniešu iesaiste jaunatnes iniciatīvu projektos” ietvaros, kura organizēšanas pamats – Izglītības kvalitātes valsts dienesta administrētais Eiropas Sociālā fonda projekts “Atbalsts priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas samazināšanai” (saīsinājumā - PuMPuRS) (8.3.4.0/16/I/001).
Projekts “Par drošu un brīvu dzīvi Latgalē: biedrības Centrs MARTA filiāle Rēzeknē”
Latvijas Valsts meži 2020 sociālās jomas projektu konkurss
Projekta budžeta kopsumma 14987,77 eiro
Projekta sākuma datums 2020. gada 1.marts
Projekta beigu datums 2020. gada 31.decembris
Projekta mērķis ir izveidot Centrs MARTA filiāli Rēzeknē, ar nolūku ilgtermiņā efektīvi nodrošināt pilnu starpdisciplinārā modelī balstītu sociālās rehabilitācijas pakalpojumu vardarbībā cietušām Latgales reģionā dzīvojošām sievietēm atbilstoši viņu vajadzībām, lai pārtrauktu vardarbību, mazinātu tās sekas un nodrošinātu tiesību aizstāvību. Projekta ietvaros tiks izveidota un apmācīta Rēzeknes filiāles komanda, attīstīta sadarbība ar pašvaldību, kā arī konsultētas pirmās 5-10 klientes.
Projekta rezultāti:
No 2020.g. 1.aprīļa Centrs MARTA komandai pievienojusies jaunās Rēzeknes filiāles vadītāja Ligija Purinaša. Noslēgti sadarbības līgumi ar institūcijām Rēzeknē.
Ir nodrošināta filiāles publicitāte medijos (vairāk nekā 10 publikācijas), filiāles vadītājai sniedzot intervijas un informāciju medijiem, un sociālajos medijos, izveidojot filiālei atsevišķu “Facebook” lapu.
Rēzeknes filiālē jūnija vidū tika izsludināts atklāts konkurss sociālajos tīklos par speciālistu (jurists, psihologs, sociālais darbinieks) piesaisti Rēzeknes filiālei: tika saņemti 16 pieteikumi, kas tika vērtēti 3 kārtās: pieteikums, gadījuma risinājums un klātienes tikšanās. Veiksmīgi izdevās atrast gan psihologu, gan juristu, taču ne atbilstošu sociālo darbinieku. Augusta beigās tika izsludināts papildu konkurss sociālā darbinieka pozīcijai – tika saņemti vēl 9 pieteikumi. Vakanču konkurss funkcionējis kā efektīvs publicitātes rīks, ļaujot vietējiem cilvēkiem aktīvi iesaistīties informācijas izplatīšanā un tīklojoties, sākotnējai informācijai par vakancēm sasniedzot 13832 cilvēkus, kamēr atkārtotais sociālā darbinieka vakances sludinājums sasniedzis 16515 personas.
Turpinājās sadarbība ar Rēzeknes pilsētas domes pārvaldes “Sociālais dienests”, un no 20.jūlija uzsākti remontdarbi telpās Rēzeknes centrā, Viļānu ielā 10. Septembra beigās tika pabeigts remonts Rēzeknes Sociālā dienesta pārvaldībā esošajās telpās Viļānu ielā 10. Telpu labiekārtošanas darbi noslēdzās novembra sākumā.
Veiksmīgi uzsāktas atbalsta un ziedojumu kampaņas, lai nodrošinātu pamata aprīkojumu filiāles telpām (trauki, mēbeles, saimniecības preces u.c.).
Vasarā organizētas un īstenotas apmācības – gan līdzdarbojoties seminārā “Skatu punkti: Cieņa” līdztekus citiem Latgales NVO, valsts un pašvaldības iestāžu vadītājiem, gan sadarbībā ar probācijas dienestu organizējot semināru institūciju pārstāvjiem par cilvēktirdzniecības atpazīšanu, novēršanu un mazināšanu. Turpināta sadarbības veidošana ar vietējiem uzņēmējiem.
8. – 9.septembrī tika organizēts divu dienu darbs ārpus telpām - Lūznavas muižā. Tā tika izvēlēta kā tuvākais atbalsta punkts Rēzeknes filiālei, lai, ievērojot epidemioloģiskos nosacījumus, Centrs MARTA starpdisciplinārās komandas dalībnieki varētu dalīties savā pieredzē un apmācītu Rēzeknes pamatkomandu.
Septembrī noritēja Ziemeļvalstu dienas Rēzeknē, kuru ietvaros Centrs MARTA organizēja divas darbnīcas par dzimumlīdztiesību un mobingu. No 2020.gada oktobra sācies darbnīcu cikls “Drosme runāt: dzimumu līdztiesība un veselīgas attiecības augstskolu vidē”, kurā ir iesaistījušies arī jaunieši no Rēzeknes.
Paralēli tam notika darbs pie filiāles kā sociālo pakalpojumu sniedzēja reģistrācijas - sociālo pakalpojumu reģistrā biedrības Centrs MARTA Rēzeknes filiāle kā atsevišķa struktūrvienība ir reģistrēta ar Nr. 1354.
Oktobra vidū Rēzeknes komanda piedalījās Centrs MARTA rīkotajās speciālistu apmācībās “Dzimumu līdztiesība un vardarbības problemātika Latvijā. Centra MARTA pieeja darbā ar cietušiem”. Savukārt novembra izskaņā Rēzeknes komanda piedalījās apmācībās “Seksuālā vardarbība pret pieaugušo ģimenē. Starpinstitucionālā sadarbība un atbalsta iespējas”.
Novembrī tika sākts aktīvs darbs ar klientiem. Saņemti vairākkārtēji klientu zvani. Novembrī ir notikušas 4 psihologa, 4 jurista un 12 sociālā darbinieka konsultācijas klientēm, kas pakļautas dažāda līmeņa riska draudiem. Decembrī speciālistu konsultāciju skaits pieauga. Notikušas 26 psihologa konsultācijas , 7 jurista konsultācijas un 24 sociālās darbinieces konsultācijas.
Izveidoti informatīvie materiāli par vardarbības atpazīšanu un palīdzības meklēšanu. Tie izplatīti publiski pieejamās vietās Rēzeknē, kā arī to digitālās versijas ir pieejamas sociālajā tīklā "Facebook" Rēzeknes filiāles lapā. Ir izstrādāta Centrs MARTA sociālo pakalpojumu sniegšanas kārtības un vadlīniju struktūra un ietvars un izstrādātas būtiskākās noteikumu un vadlīniju sadaļas.
Projekts Atbalsts Centra MARTA darbībai, veicinot ģimeņu, kurās aug pusaudži, labklājību un interešu aizstāvību
Projekta “Atbalsts Centra MARTA darbībai, veicinot ģimeņu, kurās aug pusaudži, labklājību un interešu aizstāvību” mērķis ir veidot un attīstīt savstarpēji koordinētu atbalsta sistēmu ģimenēm, kurās aug pusaudži, balstoties centra izstrādātajā un aprobētajā unikālajā metodoloģijā vardarbības novēršanai darbam ar jauniešiem.
Pusaudža vecumposms ir viens no sarežģītākajiem bērna dzīves posmiem, un rada izaicinājumus pat ģimenēm, kurām jau pieejams pietiekami resursu veselīgas ģimenes dinamikas uzturēšanai. Bezmaksas pieejamā atbalsta piedāvājums ģimenēm ar pusaudžiem Latvijā šobrīd ir ierobežots, kā arī lielākoties vērsts uz jau samilzušu problēmu risināšanu – gadījumiem, kuros ģimene atrodas krīzē. Bieži šo krīžu rezultātā ģimenē veidojas emocionāli vai fiziski vardarbīga vide; tāpat arī ģimenes, kurās jau iepriekš novērojama vardarbība vai paaugstināti tās riski, sliktāk spēj pārvarēt grūtības un saglabāt pilnvērtīgas, cieņā un ģimeniskās vērtībās balstītas savstarpējās attiecības. Centrs MARTA uzskata, ka nepieciešams maksimāli nodrošināt ģimenes ar resursiem vēl pirms radušās būtiskas problēmas, veicināt pusaudžu, viņu vecāku un cilvēku, ar kuriem pusaudži saskaras ikdienā (piem. izglītības un sociālie darbinieki) kompetences emociju vadīšanai, cieņpilnai un efektīvai komunikācijai, kā arī praktisku izaicinājumu pārvarēšanai savstarpējā mijiedarbībā.
Projekta ietvaros tiks nodrošinātas apmācības speciālistiem, kuri pēc projekta beigām visā Latvijā organizēs pusaudžu grupas saskaņā ar minēto metodoloģiju, kā arī tiksies ar pusaudžu vecākiem, nodrošinot vienotu pieeju pusaudžu, ģimenes un līdzcilvēku attiecību stiprināšanā. Līdztekus tiks aktualizēta vīriešu loma ģimenē un pusaudžu audzināšanā, organizējot publiskas diskusijas ar praktiskiem padomiem, kā veicināt kvalitatīvas tēvu un pusaugu bērnu attiecības, kā arī stiprināta Centra MARTA sadarbība ar organizācijām, kas īsteno darbību bērnu, jauniešu un ģimeņu atbalsta jomā un nodrošināta NVO iesaiste lēmumu pieņemšanā jautājumos, kas saistīti ar pusaudžu un to ģimeņu interešu aizstāvību.
Projekta īstenošanas laiks: 06.11.2020 – 31.03.2021
Projektu finansiāli atbalsta Sabiedrības integrācijas fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.
Projekts Dare to Care Baltics
CBSS PROJECT SUPPORT FACILITY. Projekta Nr. PSF 2020/1
Projekts adresēts Baltijas jūras valstu padomes prioritārajai jomai “drošs un stabils reģions”, galveno uzmanību pievēršot vardarbības mazināšanai un novēršanai Baltijas valstīs dzīvojošo bērnu un jauniešu vidū. Projekta aktivitāšu mērķis ir stiprināt jauniešu labbūtību un vairot izpratni par veselīgām attiecībām, kā arī attīstīt kompetences, kas nepieciešamas, lai novērstu jauniešu iekļūšanu vardarbīgās situācijās un cilvēktirdzniecībā.
Dalīborganizācijas: Centrs MARTA, Latvija (Vadošais partneris); NVO Paikuse Open Youth Center, Igaunija (Sadarbības partneris); Women’s Issues Information Center, Lietuva (Sadarbības partneris)
Projekta norises laiks: 01.10.2020 – 30.04.2022.
Projekta apraksts:
Projekta tiešā mērķa grupa ir speciālisti - jaunatnes darbinieki, sociālie darbinieki, pedagogi -, kuri strādā ar jauniešiem vecumā no 12 līdz 18 gadiem. Projekta mērķis ir attīstīt kompetences darbā ar jaunatni, nodrošinot partnervalstu speciālistus ar nepieciešamajām zināšanām, prasmēm un attieksmi, lai novērstu vardarbību starp bērniem un jauniešiem. Tas tiks darīts, izmantojot Centra MARTA izstrādāto Jauniešu grupu metodoloģiju. Projekta laikā, apmācības izgājušie speciālisti no Latvijas, Lietuvas un Igaunijas ieviesīs Jauniešu grupu metodoloģiju. 4 speciālisti no katras valsts (kopā 12) apmeklēs starptautiskas apmācības, kļūstot par jauniešu grupu vadītājiem un ieviesīs metodoloģiju partnervalstu vietējās kopienās, kā arī aktīvi piedalīsies kompetenču celšanas semināros un refleksijās. Katra partnervalsts organizēs un vadīs vismaz 3 jauniešu grupas šajā ilgtermiņa (5–7 mēnešu) grupu ciklā, tieši iesaistot vismaz 30 jauniešus no katras valsts (kopā 90). Jauniešu grupas metodoloģija tiks pilotēta un pielāgota, ņemot vērā atsauksmes, kas saņemtas no dalībniekiem. Tādējādi nodrošinot metodoloģijas atbilstību valsts un kopienas kultūrspecifiskajam kontekstam. Lai nodrošinātu ilgtermiņa ietekmi, katra jauniešu grupa organizēs 1 vietējo aktivitāti (kopā 9), kurā tieši iesaistīs vismaz 15 cilvēkus (kopā 135), lai veicinātu izpratni par jauniešiem svarīgām tēmām, saistībā ar veselīgām attiecībām un vardarbības novēršanu . Projekta noslēguma posmā Viļņā tiks organizēts starptautisks jaunatnes forums, kurā jauniešu grupu delegācijas no katras partnervalsts tiksies kopā ar vietējām un starptautiskām ieinteresētajām personām, jaunatnes darbiniekiem un citiem profesionāļiem, lai dalītos Jauniešu grupas metodoloģijas pieejā, rezultātos un gūtajās atziņās.
Jauniešu grupu metodoloģija ir nodarbību cikls, kurā jaunieši var sanākt kopā, diskutēt un iesaistīties neformālās izglītības aktivitātēs, kas aptver dažādas tēmas: sākot no draudzības, cieņpilnas komunikācijas, seksuālās un reproduktīvās veselības līdz pat neveselīgām attiecībām to riskiem, cēloņiem un sekām. Apgūstot prasmes- kā veicināt iecietību un cieņu ne tikai individuālā, bet arī lokālā kontekstā.
Projekts Jauniešu festivāls “Drosme rūpēties!”
Projekta mērķis un galvenās aktivitātes: veicināt jauniešu piederības izjūtu gan vietējā, gan nacionālā līmenī, kā arī veicināt iesaisti aktivitātēs, kas samazina riska faktorus jauniešu iekļūšanai vardarbīgās attiecībās - attīstot zināšanas, prasmes un attieksmes, kas nepieciešamas, lai atpazītu, reaģētu un novērstu vardarbību pret sevi un saviem vienaudžiem. Projekta ietvaros Dagdā tiks īstenots jauniešu festivāls “Drosme rūpēties!”, kurā satiksies jaunieši no dažādām Centra MARTA īstenotajām vardarbības prevencijas jauniešu grupām no visas Latvijas, rodot iespēju tīkloties un nostiprināt piederības izjūtu grupās paustajiem vēstījumiem un vērtībām, tādējādi stiprinot arī jauniešu pašu spēju kļūt par pārmaiņu aģentiem savās kopienās.
Jaunieši trīs dienu garumā piedalīsies dažādās neformālās izglītības aktivitātēs, stiprinās kritiskās domāšanas, situāciju analīzes un lēmumu pieņemšanas prasmes. Tādējādi veicinot jauniešu spēju iespējami veselīgā veidā rīkoties krīzes situācijās, kā arī novērst šādu situāciju rašanos. Projekta aktivitāšu ietvaros jauniešiem būs iespēja padziļināti izzināt un diskutēt par jautājumiem attiecībā uz pašizziņu, veselīgām attiecībām, savu un citu emociju atpazīšanu un pārvaldīšanu, vardarbības veidiem (t.sk. cilvēktirdzniecību), to atpazīšanu un atbilstošu reaģēšanu, kā arī stiprināt diskusiju veidošanas un konfliktu risināšanas prasmes.
Projekta mērķa grupa: jaunieši vecumā no 13 līdz 18 gadiem no visas Latvijas, kas piedalījušies Centra MARTA īstenotajās vardarbības prevencijas grupās.
Projekta rezultāti, plānotā ietekme un ilgtspēja: Projekta rezultātā tiks veicināta vardarbības prevencijā iesaistīta jauniešu tīkla izveide, projektā iesaistīto jauniešu piederība vietējai kopienai un plašākai sabiedrībai, kā arī gatavība kļūt par pārmaiņu aģentiem savu vienaudžu vidū vietējās kopienās. Veicinot atklātu sarunu par jauniešiem aktuāliem jautājumiem un paplašinot jauniešiem pieejamo atbalsta loku tiks radīti priekšnosacījumi veselīgāka pašvērtējuma veidošanai un vienaudžu vardarbības un pašnāvības risku novēršanai. Aktīvi līdzdarbojoties dažādu metožu radīšanā un pilnveidošanā, kā arī radot idejas turpmākai sadarbībai pašvaldību un pārnovadu ietvaros, jauniešos tiks veicināta aktīvāka līdzdarbība vardarbības mazināšanā vietējā kopienā un Latvijas sabiedrībā kopumā. Jaunieši būs iedrošināti aktīvi iesaistīties skolas, vietējā jauniešu centra, pilsētas vai novada rīkotajās aktivitātēs. Viņi būs guvuši pārliecību par savu spēju veidot un attīstīt aktivitāšu un līdzdalības iespējas, kā arī saredzēs nākotnē attīstības iespēju kļūt par vienaudžu izglītotājiem vardarbības prevencijas jomā.
Projekta norises laiks: 01.08.2020. - 01.09.2020.
Pasākumu finansiāli atbalsta Sabiedrības integrācijas fonds no Kultūras ministrijas piešķirtajiem Latvijas valsts budžeta līdzekļiem; Izglītības un zinātnes ministrija Jaunatnes politikas valsts programmas 2020. gadam valsts budžeta finansējuma ietvaros; OAK Foundation.
2019
Projekts “Biedrības “Centrs MARTA” darbības stiprināšana”
Projekts palīdzēs MARTAi turpināt esošo darbības modeli – sadarbībā ar klientiem noskaidroto līdztiesības problēmu apzināšana un virzīšana politikas plānotāju dienaskārtībā, kā arī sieviešu, jauniešu un bērnu tiesību perspektīvas integrēšana, izsakot atzinumus par politikas plānošanas dokumentiem un normatīvajiem aktiem, kā arī uzraugot esošo tiesību normu un politikas plānošanas dokumentu ieviešanu un rosinot diskusijas publiskajā telpā, tādējādi iedrošinot sievietes un bērnus vērsties pēc palīdzības savu tiesību aizstāvībai.
Projekta virsmērķis ir stiprināt un pilnveidot “Centra MARTA” darbību pakalpojumu sniegšanā vardarbībā cietušām sievietēm, kā arī sieviešu, bērnu un jauniešu interešu aizstāvībā, lai sniegtu pēc iespējas labākas starpdisciplinārās komandas pakalpojumus vardarbībā un cilvēktirdzniecībā cietušām sievietēm un bērniem, kā arī lai nodrošinātu sieviešu, bērnu un jauniešu interešu aizstāvību nacionālā līmenī.
Projekts palīdz Centram MARTA turpināt esošo darbības modeli, virzot sadarbībā ar klientiem apzinātās līdztiesības problēmas politikas plānotāju dienaskārtībā, kā arī integrējot sieviešu, jauniešu un bērnu tiesību perspektīvu, izsakot atzinumus par politikas plānošanas dokumentiem un normatīvajiem aktiem, kā arī uzraugot esošo tiesību normu un politikas plānošanas dokumentu ieviešanu. Svarīgs Centra MARTA darbības aspekts ir arī diskusiju rosināšana publiskajā telpā, cenšoties mainīt sabiedrības uzskatus dzimumu līdztiesības jomā un tādējādi iedrošinot sievietes un bērnus vērsties pēc palīdzības savu tiesību aizstāvībai.
Projekta mērķa grupa: sievietes, jaunieši un bērni, biedrības “Centrs MARTA” darbinieki
Projekta īstenošanas periods: 01.01.2019. – 31.10.201.
Projekta galvenās aktivitātes: dalība valsts iestāžu darba grupās un komisijās, atzinumu par politikas plānošanas dokumentiem un normatīvajiem aktiem sniegšana, Baltijas koalīcijas seksuālās ekspluatācijas izplatības mazināšanai aktivitāšu plānošana un realizācija, publiskas aktivitātes (dalība festivālā LAMPA, informatīvas kampaņas veidošana pirms Eiropas Savienības parlamenta vēlēšanām, lekcijas, u.c.), sadarbības ar citām NVO veicināšana, veicināta “Centrs MARTA” darbinieku kompetence saziņā ar medijiem un klientiem, kā arī uzlabota darba produktivitāte, sākta 2020.-2024. gada biedrības stratēģijas izveide.
Projekta plānotie rezultāti: Sabiedrības un lēmējinstitūciju izpratne par sieviešu, jauniešu un bērnu problēmām, biedrības stratēģijas izveide periodam no 2020. līdz 2024. gadam, vajadzībām atbilstošas likumdošanas izveide un ieviešana; sagatavoti nostājas dokumenti, atzinumi, pausti viedokļi par:
• Stambulas konvencijas ratificēšanu, vardarbības pret sievieti un vardarbības ģimenē novēršanu;
• rehabilitācijas pakalpojuma uzlabošanu no vardarbības cietušajiem, varmākām un cilvēku tirdzniecības upuriem;
• Prostitūcijas ierobežošanas likumu.
Projektu finansiāli atbalsta Sabiedrības integrācijas fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.
Projekts "Par drošu un brīvu dzīvi Latgalē: biedrības Centrs MARTA filiāle Rēzeknē"
Arvien biežāk Centrā MARTA pēc palīdzības vēršas sievietes no Latgales reģiona, kurām diemžēl trūkst resursu, lai varētu doties uz Rīgu saņemt nepieciešamo atbalstu piedzīvotas vardarbības gadījumā. 2019.gadā 2 klientes no Latgales ir tikušas konsultētas attālināti, tostarp sniedzot atbalstu tiesvedībā, taču neklātienē nav iespējams nodrošināt pilnvērtīgu starpdisciplināras komandas palīdzību ilgākā laika posmā, kas ir efektīvākais veids, kā panākt vardarbības pārtraukšanu un tās negatīvo seku novēršanu. Latvijā joprojām vardarbība ir lielāka problēma, nekā vidēji Eiropā (39% sieviešu piedzīvojušas fizisku un seksuālu, bet 60% emocionālu vardarbību un 14% vajāšanu), turklāt sevišķi grūti to efektīvi novērst ir lauku teritorijās un attālākos reģionos, kur nabadzība, reliģiski apsvērumi, vietējās kopienas ciešā savstarpējā kontakta specifika un bailes no apkārtējo nosodījuma kavē sievietes vērsties pēc palīdzības policijā vai sociālajā dienestā. Ar organizācijas Ziedot.lv administrēto A/S Latvijas Valsts Meži finansiālo atbalstu Centrs MARTA īsteno projektu, kura mērķis ir izveidot Centra MARTA filiāli Rēzeknē, ar nolūku ilgtermiņā efektīvi nodrošināt pilnu starpdisciplinārā modelī balstītu sociālās rehabilitācijas pakalpojumu vardarbībā cietušām Latgales reģionā dzīvojošām sievietēm atbilstoši viņu vajadzībām, lai pārtrauktu vardarbību, mazinātu tās sekas un nodrošinātu tiesību aizstāvību. Projekta ietvaros tiks izveidota un apmācīta Rēzeknes filiāles komanda, izstrādāta pakalpojuma sniegšanas vadlīniju rokasgrāmata, attīstīta sadarbība ar pašvaldību, kā arī konsultētas pirmās 5-10 klientes.
Projekts atkarību prevencijai jauniešu vidū “Prevention++”
Projekts “Prevention++” tiek īstenots, lai nodrošinātu plašāku pieejamību preventīvajai izglītībai atkarību riskam pakļauto jauniešu vidū, īpaši pievēršoties tādām vielām kā tabaka, alkohols un kanabionīdi.
Projekta mērķi:
-
Mazināt riskus alkohola, tabakas un narkotisko vielu lietošanai jauniešu vidū, veidojot jauniešos izpratni par šo vielu ietekmi uz veselību un attiecībām ar sevi un līdzcilvēkiem.
-
Palīdzēt jauniešiem atrast alternatīvus un veselīgus veidus laika pavadīšanai un piederības sajūtas veidošanai.
-
Attīstīt jauniešos kritiskās domāšanas un problēmsituāciju risināšanas prasmes, izprotot cēloņu un seku sakarības.
Projekta laikā tiks izstrādāta, pilotēta un izvērtēta metodoloģija, kas sastāvēs no dažādām neformālās izglītības aktivitātēm un uzdevumiem, kurus būs iespējams pielāgot darbam ar jauniešiem dažādās vidēs. Šo metodoloģiju izstrādāt un pilotēt paredzēts kopā 18 jaunatnes darbiniekiem un 18 brīvprātīgajiem no katras projekta partnervalsts (Latvija, Rumānija, Igaunija) laika posmā no 2019. gada septembra līdz 2021. gada jūnijam. Projekta rezultāti tiks apkopoti trīsdaļīgā metodiskajā materiālā: vadlīnijas preventīvā darba veikšanai; neformālās izglītības metodes-nodarbības; vadlīnijas interešu aizstāvības un rezultātu izplatīšanas veikšanai.
Projektu koordinē: Asociatia Idei si Proiecte pentru Tineri Activi (Rumānija)
Partneri: Centrs MARTA (Latvija) un WATERGRATT PIRITA NGO (Igaunija)
Projekta prioritātes: jaunatnes darba kvalitātes, atpazīstamības un inovatīvu pieeju veicināšana; sociālā iekļaušana.
Plānotie projekta rezultāti:
-
18 jaunatnes darbinieki un 18 brīvprātīgie ir iesaistīti intensīvā apmācību programmā, kuras laikā apgūst prasmes un zināšanas par to kā īstenot prevencijas darbu, kā pielāgot metodes konkrētām mērķa grupām un kā sagatavot un īstenot izglītojošu prevencijas kampaņu. Projektā iesaistītie jaunatnes darbinieki ir ieguvuši nepieciešamās kompetences un vēlmi īstenot atkarību prevencijas aktivitātes sociālās atstumtības riskam pakļautu jauniešu vidū.
-
Vismaz 540 jauniešu (180/partnerim) iesaistīti vietējā mēroga aktivitātēs, tādējādi gūstot izpratni par sociālās atstumtības riskiem saistībā ar atkarību izraisošām vielām.
-
Daudzpusīgas atkarību prevencijas darba vadlīnijas, iekļaujot būtiskākos aspektus preventīvā darba veikšanai sociālās atstumtības riskam pakļautu jauniešu vidū.
-
Prevencijas darba metodoloģija iekļauta vismaz 10 organizāciju vai institūciju (katram partnerim) nodrošināto aktivitāšu klāstā.
Projekts tiek īstenots ar Erasmus+ programmas un Agenția Națională pentru Programe Comunitare în Domeniul Educației și Formării Profesionale atbalstu.
Projekta Nr. 2019-1-RO01-KA205-062605
Projekta īstenošanas periods: 2019. gada jūnijs – 2021. gada jūnijs
Projekts “Sievietes balss: Sieviešu līdzdalības stiprināšana Centrālāzijas valstu demokrātiskajos procesos un publiskajā pārvaldē”
No 2019. gada 1.jūlija līdz 2019.gada 15.novembrim biedrība Centrs MARTA īstenoja Latvijas Republikas Ārlietu ministrijas granta finansētu projektu “Sievietes balss: Sieviešu līdzdalības stiprināšana Centrālāzijas valstu demokrātiskajos procesos un publiskajā pārvaldē”, kura ietvaros tika organizētas apmācības sievietēm līderēm Tadžikistānā un sievietēm politiķēm Kirgizstānā, kā arī kopā ar projekta partneriem Kirgizstānā izstrādāta pirmsvēlēšanu kampaņa nākamajā gadā Kirgizstānā paredzētajām vēlēšanām.
No 28.oktobra līdz 8.novembrim Centra MARTA ekspertes Iluta Lāce, Gundega Tentere un Dita Lāce, kā arī eksperte Lolita Čigāne atradās Tadžikistānā, Hudžandā (28.10.2019-2.11.2019), un Kirgizstānā, Ošā (2.11.2019-8.11.2019), kur vadīja divu dienu seminārus, kā arī tīklošanās darbnīcas, veicinot savsarpējo sadarbību sieviešu, NVO un pašvaldības pārstāvju starpā. Tāpat arī tika apmeklētas organizācijas, ar kurām Centrs MARTA veido ilgtermiņa sadarbību, ļaujot projekta dalībniecēm iedvesmoties no iepriekšējos projektos paveiktā un daloties pieredzē. Projekta rezultātā sievietes apguva prezentācijas un politiskās lobēšanas prasmes, stratēģijas dažādu ar dzimtes jautājumiem saistītu iniciatīvu virzīšanai, kā arī praktiskās darbnīcās gatavoja idejas reāliem interešu aizstāvības projektiem un aktivitātēm, kā arī savām politiskās karjeras kampaņām. Liels ieguvums bija arī savstarpējo kontaktu izveide un stiprināšana, tādējādi nodrošinot iespēju veidot vienotas nostājas un kopīgi virzīt nozīmīgas iniciatīvas pašvaldību un valsts līmenī.
Apmācību ietvaros sievietes ne vien noklausījās Centra MARTA eksperšu sniegtas informatīvas prezentācijas un piedalījās diskusijās, bet arī veica dažādus praktiskus uzdevumus, tostarp dodoties klātienē aptaujāt savus potenciālos vēlētājus, grupās sagatavojot projektu iniciatīvu uzmetumus, meklējot informāciju argumentētiem un faktos balstītiem publiskajiem vēstījumiem.
Projekta partneri Tadžikistānā ir sabiedriskā organizācija MIR “Darbnīca iniciatīvu attīstīšanai”, kuras galvenās darbības jomas ir informatīvi izglītojoši semināri par pilsonisko sabiedrību, jauniešu līderību, veselīgu dzīves veidu. Tajā tiek nodrošināti bezmaksas kursi (angļu valoda, krievu valoda, psihologa konsultācijas) bērniem un jauniešiem no riska grupām. Tiek veikta dažādu izglītības programmu, moduļu un konsultāciju tehniku izstrāde, noris konsultācijas un atbalsts pilsoniskām iniciatīvām. Noris informatīvu kampaņu un akciju organizēšana un dalība pētījumu īstenošanā. Organizācija sadarbojusies starptautiskos projektos ar dažādām organizācijām, piemēram, ar UNICEF. Savukārt Kirgizstānā projekta partneri ir sabiedriskais fonds “DIA” , kā galvenais mērķis un darbība ir sekojoša: psiholoģiskais, sociālais un materiālais atbalsts, sieviešu tiesību nodrošināšana, apstākļu radīšana pastāvīgai pašaprūpei un līdzdalība sabiedrības un valsts jautājumos, sieviešu organizāciju konsolidēšana, sieviešu iesaistīšana uzņēmējdarbībā, kā arī informatīvā, tiesiskā un konsultatīvā palīdzība, dzimtes jautājumu virzīšana. Fonds DIA ir parlamenta lobēšanas grupas dalībnieks un aktīvi iesaistās rekomendāciju sagatavošanā par likumprojektiem un politiskiem lēmumiem. Kopš 2016. gada sadarbības ar Centru MARTA, nozīmīga DIA darbības programmā ir kļuvusi arī izglītības pieejamības veicināšana meitenēm. Organizācija piedalījusies starptautiskos projektos kopā ar Centru MARTA, kā arī regulāri sadarbojas ar starptautiskām organizācijām, piemēram, UNIFEM.
Projekts īstenots par valsts budžeta programmas 07.00.00 “Attīstības sadarbības projekti un starptautiskā palīdzība” līdzekļiem.
Projekts FAIRCOM - Par taisnīgas un samērīgas kompensācijas piešķiršanu seksuālās vardarbības upuriem
Projekta FAIRCOM mērķis ir izveidot un izplatīt efektīvu modeli taisnīgas un atbilstošas kompensācijas piešķiršanai seksuālās vardarbības upuriem Eiropas Savienībā.
Pēdējās desmitgades laikā noziegumu upuru stāvoklim un viņu tiesību aizstāvībai ir pievērsta pastiprināta uzmanība gan Eiropas Savienības līmenī, gan katrā no dalībvalstīm, pieņemot vairākas savstarpēji saistītas direktīvas. Tiesības uz taisnīgu un atbilstošu kompensāciju upuriem tiek uzskatītas par vienu no pamata vajadzībām, jo kompensācija var nodrošināt finanšu resursus, kas nepieciešami, lai saņemtu pienācīgu fiziskās un garīgās veselības aprūpi, kā arī atzītu nodarījumu un pārciesto traumu. Krimināltiesībām ir jābūt centrētām uz cietušo vajadzībām un jānodrošina iespēja upuriem saņemt godīgu kompensāciju par pārdzīvotajām sāpēm un ciešanām neatkarīgi no upura valstspiederības.
Lai gan gandrīz visas ES dalībvalstis ir juridiski pārņēmušas direktīvas, kas nosaka kompensāciju piešķiršanu, tomēr Eiropas Parlamenta Pilsoņu brīvību, iekšlietu un tieslietu komiteja un Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komiteja nesenā ziņojumā ir norādījušas, ka jautājums par direktīvu ieviešanu praksē un tās efektivitāti joprojām ir neskaidrs vairākās no valstīm.
Parasti noziegumos cietušie var saņemt kompensāciju naudā par gūtajiem miesas bojājumiem un nodarīto kaitējumu, kas radies nozieguma rezultātā. Pastāv divi kompensācijas avoti – noziedzīgā nodarījuma veicējs vai valsts. Taču dažādās valstīs atšķiras kompensāciju piešķiršanas nosacījumi un procedūras, kā rezultātā attieksme pret upuriem ir nevienlīdzīga un atkarīga no nozieguma izdarīšanas vietas: šis aspekts rada nopietnus šķēršļus taisnīgas un atbilstošas kompensācijas saņemšanai par nodarīto kaitējumu gan nacionālu, gan pārrobežu noziegumu upuriem.
Līdz ar to, FAIRCOM projekta ievaros paredzēts noteikt minimālos ES līmeņa standartus kompensāciju piešķiršanai seksuālās vardarbības upuriem, lai sniegtu ieguldījumu saskaņotu un konsekventu atbalsta un aizsardzības minimālo standartu ieviešanā, kā to nosaka Eiropas direktīva 2004/80/EC par kompensāciju noziegumos cietušajiem un 2012/29/EU par noziegumos cietušo tiesībām.
Projekta konsorcijs cer mainīt pastāvošo paradigmu ar nepietiekamām kompensācijām cilvēkiem, kas cietuši no seksuālās vardarbības, identificējot normatīvos un organizatoriskos šķēršļus, kuri traucē seksuālās vardarbības upuriem īstenot savas tiesības uz kompensāciju un to pieprasīt, kā arī apzinot un attīstot labās prakses, kas drīzāk ļautu cietušajiem īstenot savas tiesības.
Vairāk informācijas projekta mājaslapā https://sexualviolencejustice.eu/
Projektu finansē Eiropas Savienības Programma «Tiesiskums» (2014-2020)
Granta Līguma nr: 847360 — FAIRCOM — JUST-AG-2018/JUST-JACC-AG-2018
Projektu līdzfinansē Latvijas Republikas Kultūras ministrija, valsts budžeta apakšprogrammas 22.10.00 „Sabiedrības saliedētības pasākumi” ietvaros
Materiālis sagatavots projekta FAIRCOM ietvaros, ko finansiāli atbalsta Eiropas Savienības Programma "Tiesiskums" un Latvijas Republikas Kultūras ministrija. Šī publikācija atspoguļo vienīgi autora uzskatus, un Komisijai nevar uzlikt atbildību par tajā ietvertās informācijas jebkuru iespējamo izlietojumu.
2018
Projekts FAIRCOM - Par taisnīgas un samērīgas kompensācijas piešķiršanu seksuālās vardarbības upuriem
Projekta FAIRCOM mērķis ir izveidot un izplatīt efektīvu modeli taisnīgas un atbilstošas kompensācijas piešķiršanai seksuālās vardarbības upuriem Eiropas Savienībā.
Pēdējās desmitgades laikā noziegumu upuru stāvoklim un viņu tiesību aizstāvībai ir pievērsta pastiprināta uzmanība gan Eiropas Savienības līmenī, gan katrā no dalībvalstīm, pieņemot vairākas savstarpēji saistītas direktīvas. Tiesības uz taisnīgu un atbilstošu kompensāciju upuriem tiek uzskatītas par vienu no pamata vajadzībām, jo kompensācija var nodrošināt finanšu resursus, kas nepieciešami, lai saņemtu pienācīgu fiziskās un garīgās veselības aprūpi, kā arī atzītu nodarījumu un pārciesto traumu. Krimināltiesībām ir jābūt centrētām uz cietušo vajadzībām un jānodrošina iespēja upuriem saņemt godīgu kompensāciju par pārdzīvotajām sāpēm un ciešanām neatkarīgi no upura valstspiederības.
Lai gan gandrīz visas ES dalībvalstis ir juridiski pārņēmušas direktīvas, kas nosaka kompensāciju piešķiršanu, tomēr Eiropas Parlamenta Pilsoņu brīvību, iekšlietu un tieslietu komiteja un Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komiteja nesenā ziņojumā ir norādījušas, ka jautājums par direktīvu ieviešanu praksē un tās efektivitāti joprojām ir neskaidrs vairākās no valstīm.
Parasti noziegumos cietušie var saņemt kompensāciju naudā par gūtajiem miesas bojājumiem un nodarīto kaitējumu, kas radies nozieguma rezultātā. Pastāv divi kompensācijas avoti – noziedzīgā nodarījuma veicējs vai valsts. Taču dažādās valstīs atšķiras kompensāciju piešķiršanas nosacījumi un procedūras, kā rezultātā attieksme pret upuriem ir nevienlīdzīga un atkarīga no nozieguma izdarīšanas vietas: šis aspekts rada nopietnus šķēršļus taisnīgas un atbilstošas kompensācijas saņemšanai par nodarīto kaitējumu gan nacionālu, gan pārrobežu noziegumu upuriem.
Līdz ar to, FAIRCOM projekta ievaros paredzēts noteikt minimālos ES līmeņa standartus kompensāciju piešķiršanai seksuālās vardarbības upuriem, lai sniegtu ieguldījumu saskaņotu un konsekventu atbalsta un aizsardzības minimālo standartu ieviešanā, kā to nosaka Eiropas direktīva 2004/80/EC par kompensāciju noziegumos cietušajiem un 2012/29/EU par noziegumos cietušo tiesībām.
Projekta konsorcijs cer mainīt pastāvošo paradigmu ar nepietiekamām kompensācijām cilvēkiem, kas cietuši no seksuālās vardarbības, identificējot normatīvos un organizatoriskos šķēršļus, kuri traucē seksuālās vardarbības upuriem īstenot savas tiesības uz kompensāciju un to pieprasīt, kā arī apzinot un attīstot labās prakses, kas drīzāk ļautu cietušajiem īstenot savas tiesības.
Vairāk informācijas projekta mājaslapā https://sexualviolencejustice.eu/
Projektu finansē Eiropas Savienības Programma «Tiesiskums» (2014-2020)
Granta Līguma nr: 847360 — FAIRCOM — JUST-AG-2018/JUST-JACC-AG-2018
Projektu līdzfinansē Latvijas Republikas Kultūras ministrija, valsts budžeta apakšprogrammas 22.10.00 „Sabiedrības saliedētības pasākumi” ietvaros
Materiālis sagatavots projekta FAIRCOM ietvaros, ko finansiāli atbalsta Eiropas Savienības Programma "Tiesiskums" un Latvijas Republikas Kultūras ministrija. Šī publikācija atspoguļo vienīgi autora uzskatus, un Komisijai nevar uzlikt atbildību par tajā ietvertās informācijas jebkuru iespējamo izlietojumu.
Projekts “Atbalsta grupas un krīzes palīdzība vardarbībā cietušām sievietēm ar bērniem Rīgā un Liepājā”
Projekta mērķis ir pilnveidot Centra MARTA pakalpojumus vardarbībā cietušām sievietēm ar bērniem, papildus piedāvājot krīzes palīdzību un atbalsta grupas pakalpojumus Rīgā un Liepājā.
Projekta ietvaros tiks nodrošināta krīzes palīdzība - tūlītēja starpdisciplinārās komandas (sociālā darbinieka, jurista un psihologa) palīdzība, kad ir nekavējoties jārisina ģimenes vardarbībā cietušās sievietes un viņas bērnu drošības jautājumi un jāsniedz psihosociāls atbalsts. Papildus speciālistu konsultācijām, kuras Centrs MARTA nodrošina valsts finansētā sociālās rehabilitācijas pakalpojuma ietvaros, vardarbībā cietušās māmiņas varēs apmeklēt atbalsta grupas, kuru norises laikā tiks nodrošināta bērnu pieskatīšanu.
Plānots, ka projekta ieviešanas rezultātā 25 vardarbībā cietušām sievietēm ar bērniem tiks nodrošināta krīzes palīdzība un vismaz 20 sievietes ar bērniem apmeklēs 2 atbalsta grupas Rīgā un Liepājā.
Projektā Centrs MARTA sadarbosies ar jau esošajiem partneriem – Valsts Policiju, pašvaldību policijām, bāriņtiesām un sociālajiem dienestiem, kā arī ar sociālo pakalpojumu sniedzējiem.
Projekta īstenošanas laiks: 01.07.2018 - 30.11.2018.
Projekta kopējais finansējums: 6 784,05 EUR
Sīkāka informācija par projektu, sazinoties ar projektu vadītāju Juris Dilbu – 27038147, juris@marta.lv
Projekts “Atbalsta grupas un krīzes palīdzība vardarbībā cietušām sievietēm ar bērniem Rīgā un Liepājā”
Projekta mērķis ir pilnveidot Centra MARTA pakalpojumus vardarbībā cietušām sievietēm ar bērniem, papildus piedāvājot krīzes palīdzību un atbalsta grupas pakalpojumus Rīgā un Liepājā.
Projekta ietvaros tiks nodrošināta krīzes palīdzība - tūlītēja starpdisciplinārās komandas (sociālā darbinieka, jurista un psihologa) palīdzība, kad ir nekavējoties jārisina ģimenes vardarbībā cietušās sievietes un viņas bērnu drošības jautājumi un jāsniedz psihosociāls atbalsts. Papildus speciālistu konsultācijām, kuras Centrs MARTA nodrošina valsts finansētā sociālās rehabilitācijas pakalpojuma ietvaros, vardarbībā cietušās māmiņas varēs apmeklēt atbalsta grupas, kuru norises laikā tiks nodrošināta bērnu pieskatīšanu.
Plānots, ka projekta ieviešanas rezultātā 25 vardarbībā cietušām sievietēm ar bērniem tiks nodrošināta krīzes palīdzība un vismaz 20 sievietes ar bērniem apmeklēs 2 atbalsta grupas Rīgā un Liepājā.
Projektā Centrs MARTA sadarbosies ar jau esošajiem partneriem – Valsts Policiju, pašvaldību policijām, bāriņtiesām un sociālajiem dienestiem, kā arī ar sociālo pakalpojumu sniedzējiem.
Projekta īstenošanas laiks: 01.07.2018 - 30.11.2018.
Projekta kopējais finansējums: 6 784,05 EUR
Sīkāka informācija par projektu, sazinoties ar projektu vadītāju Juris Dilbu – 27038147, juris@marta.lv
Projekts “Sieviešu, jauniešu un bērnu interešu aizstāvība”
Projekta nosaukums: Drosme rūpēties! Vardarbības prevencija jauniešu vidē.
Projekta ieviešanas laiks: 01.01.2018. – 31.12.2020.
Projekta īstenošanas vietas: Rīga, Rīgas rajons, Vidzeme, Latgale, Zemgale, Kurzeme.
Projekta partneri: LR Kultūras ministrija; U.S. Embassy in Latvia, Small Grants program; MADARA COSMETICS, AS; Latvijas skolas, jauniešu centri un izglītības iestādes.
Projekta finansētājs: OAK Fonds
Projekta mērķi:
1. Kapacitātes celšana darbā ar bērniem un jauniešiem, veidojot un pilotējot kultūrai specifisku metodoloģiju, kuras mērķis ir novērst vardarbību pret bērniem un jauniešiem, kā arī nodrošināt izglītības speciālistu apmācību tās īstenošanai.
Aktivitātes:
-
Informatīvs pētījums «Kādi dzimumu lomu un stereotipu koncepti ietekmē jauniešu vidū eksistējošu vardarbību?»
-
Metodoloģijas izveide;
-
Jauniešu veidota kampaņa.
2. Samazināt riska faktorus pusaudžu iekļūšanai vardarbīgās attiecībās, attīstot zināšanas, prasmes un attieksmes, kas nepieciešamas, lai atpazītu, reaģētu un novērstu vardarbību pret sevi un saviem vienaudžiem.
Aktivitātes:
-
Jauniešu forumaizveide;
-
Zēnu un meiteņu (13 -16 g.vec.) grupu izveide dažādās Latvijas skolās, jauniešu centros, bērnu namos;
-
Metodoloģijas ietekmes pētījums;
-
Kvantitatīvs pētījums «Seksuālas vardarbība izplatība un iemesli starp 13 līdz 16 gadus veciem zēniem un meitenēm Latvijā»
3. Izveidot un ieviest uz sabiedrību balstītasintervences, jo īpaši tās, kas vērstas uz vīriešiem, ar mērķi palielināt izpratni par seksuālo izmantošanu un seksuālo vardarbību pret bērniem un jauniešiem, kā arī veicināt attieksmi pret neiecietību pret vardarbību (tostarp upuru vainošanas fenomens) pret un starp bērniem un pusaudžiem.
Aktivitātes:
-
Forums «Celies!»
-
Aktīva dalība politiskos procesos (likumprojektu skatīšana, ieviešana; dalība Stambulas Konvencijas ratificēšanas process; Mediju likuma skatīšana, sadarbība ar Valsts Policiju un Sociālajiem dienestiem u.c.)
Drosme rūpēties! Vardarbības prevencija jauniešu vidē
Projekta nosaukums: Drosme rūpēties! Vardarbības prevencija jauniešu vidē.
Projekta ieviešanas laiks: 01.01.2018. – 31.12.2020.
Projekta īstenošanas vietas: Rīga, Rīgas rajons, Vidzeme, Latgale, Zemgale, Kurzeme.
Projekta partneri: LR Kultūras ministrija; U.S. Embassy in Latvia, Small Grants program; MADARA COSMETICS, AS; Latvijas skolas, jauniešu centri un izglītības iestādes.
Projekta finansētājs: OAK Fonds
Projekta mērķi:
1. Kapacitātes celšana darbā ar bērniem un jauniešiem, veidojot un pilotējot kultūrai specifisku metodoloģiju, kuras mērķis ir novērst vardarbību pret bērniem un jauniešiem, kā arī nodrošināt izglītības speciālistu apmācību tās īstenošanai.
Aktivitātes:
-
Informatīvs pētījums «Kādi dzimumu lomu un stereotipu koncepti ietekmē jauniešu vidū eksistējošu vardarbību?»
-
Metodoloģijas izveide;
-
Jauniešu veidota kampaņa.
2. Samazināt riska faktorus pusaudžu iekļūšanai vardarbīgās attiecībās, attīstot zināšanas, prasmes un attieksmes, kas nepieciešamas, lai atpazītu, reaģētu un novērstu vardarbību pret sevi un saviem vienaudžiem.
Aktivitātes:
-
Jauniešu forumaizveide;
-
Zēnu un meiteņu (13 -16 g.vec.) grupu izveide dažādās Latvijas skolās, jauniešu centros, bērnu namos;
-
Metodoloģijas ietekmes pētījums;
-
Kvantitatīvs pētījums «Seksuālas vardarbība izplatība un iemesli starp 13 līdz 16 gadus veciem zēniem un meitenēm Latvijā»
3. Izveidot un ieviest uz sabiedrību balstītasintervences, jo īpaši tās, kas vērstas uz vīriešiem, ar mērķi palielināt izpratni par seksuālo izmantošanu un seksuālo vardarbību pret bērniem un jauniešiem, kā arī veicināt attieksmi pret neiecietību pret vardarbību (tostarp upuru vainošanas fenomens) pret un starp bērniem un pusaudžiem.
Aktivitātes:
-
Forums «Celies!»
-
Aktīva dalība politiskos procesos (likumprojektu skatīšana, ieviešana; dalība Stambulas Konvencijas ratificēšanas process; Mediju likuma skatīšana, sadarbība ar Valsts Policiju un Sociālajiem dienestiem u.c.)
2017
TAS ATTIECAS UZ MUMS!
Profesionālās izglītības kompeteneces centra Rīgas Dizaina un mākslas vidusskolas (PIKC RDMV) audzēkņi sadarbībā ar Centru MARTA radošās partnerības programmas RaPaPro ietvaros radījuši pastkaršu, komiksu, īsfilmu un plakātu sēriju
TAS ATTIECAS UZ MUMS!
Sadarbības projekta iecere – dot iespēju topošajiem reklāmas un grafikas dizaineriem mācību procesā izzināt kādu aktuālu sociālu problēmu. Šajā gadījumā – sabiedrībā pastāvošo vardarbību un tās saistību ar eksistējošiem stereotipiem un dzimumu lomām, veicinot izpratni par dzimumu līdztiesību un tās būtisko nozīmi ikvienās attiecībās un savstarpējā mijiedarbībā.
“Sākumā internetā izlasīju daudz stāstu – reālus notikumus, ar kuriem saskārušies bērni un viņu vecāki. Piemēram, par mazu zēnu, kuram bērnudārzā aizliedza spēlēties ar lelli, kas atnesta no mājām. Skolotāja viņam to atņēmusi un tās vietā iedevusi rotaļu mašīnu, sakot: “Ar tādām mantām puiši nespēlējas.” Mans darbs daļēji balstās uz šo stāstu, taču es skolotājas vietā attēloju briesmoni “Stereotipu”, jo dzīvē tas var būt ikviens, ne tikai bērnu dārza audzinātāja. Iepriekš nezināju, ka dzimumu stereotipi ir tik izplatīta problēma”
Amina Lučkova/ komiksa “Rotaļlietām nav dzimuma” autore
Problēmas izpēte un gūtās atziņas veicina izpratni, kas palīdz trāpīgāk grafiskā veidā uzrunāt savus vienaudžus. Jaunieši ir gudri, nebaidās runā par bailēm, vardarbību, seksuālo orientāciju. Projekts bija iespēja to darīt skolas tēmas ietvaros un vairākās “valodās” vienlaikus – infografikā, plakātā, ilustrācijā, video, digitālajos risinājumos.
Projekts un izvirzītā tēma jauniešos radīja gandarījumu, ka skola kā mācību iestāde ir gatava iet līdzi laikam un runāt par viņiem aktuālām tēmām.
“Es zināju, ka vēlos veidot komiksu, kura galvenais varonis ir mana vecuma zēns. Pusaudžu vecums ir stresa un emociju viesuļvētru pilns. Vēlējos parādīt, cik toksiska ir emociju apspiešana un kā tā ietekmē ikdienu.”
Kristiāna Poce/ komiksa “Beidz piņņāt” autore
Gadiem ilgā pieredze darbā ar vardarbības mazināšanu ģimenē ļauj secināt – lai mazinātu vardarbību sabiedrībā, bērnu un jauniešu vidū, ģimenē kā arī jebkurā citā kontekstā, nepietiek tikai ar seku likvidāciju un atbalstu upuriem. Ir aktīvi jāstrādā preventīvi, skaidrojot jauniešiem, kas ir vardarbība, kādas ir tās sekas, kā to nepieļaut un – kā pašam nebūt vardarbīgam pret citiem. Īpaši svarīgi ir šīs tēmas skart tajā dzīves posmā, kad jaunie cilvēki sāk izprast paši sevi un savu vietu pasaulē. Mūsu Centra MARTA komanda ir gandarīta par šī projekta tematiku un rezultātiem. Pirmkārt, jaunā dizaineru un citu veidu radošo profesionāļu paaudze būs sensitīvāka pret šiem jautājumiem un, otrkārt, jaunietis jaunieti spēj uzrunāt vistrāpīgāk.
Īsfilmas skatīt šeit!
Komiksi:
Ketrīna Piese “Zīmētie stereotipi”
Aksels Paičs “Nav jēgas”
Amina Lučkova “Rotaļlietām nav dzimuma”
Antra Siliņa “Neesam vienādi”
Elizabete Lazdiņa “Kā justos tu?”
Enija Miezīte “Kurš būs drosmīgāks?”
Grieta Siliņa “pasaule ir lielāka, nekā lasīsi”
Jānis Pauls Rubens “Ielas galā”
Kristiāna Kalniņa “Uzspēlējam?”
Kamilla Ņikitjuka “Nav jāslēpj emocijas”
Kristiāna Poce “Beidz piņņāt”
Laura Strēle “Visi ir vienādi”
Liliāna Lūsiņa “Bailes no sevis”
Nansija Zande “Personības maska”
Ramona Proškina “Saturs svarīgāks nekā vāks”
Roberts Koreņiks “Neliec viņu kastē”
Projekts „Soli tuvāk: Kopienas vienotā atbilde uz vardarbības pret sievietēm gadījumiem"
Projekta norises laiks: 2017.gada 1.februāris - 2019.gada 31.janvāris
Projekta koordinators: Labklājības ministrija
Projekta partneri: biedrība " Centrs MARTA" un Valsts policija
Projekta asociētie partneri: Tieslietu ministrija un Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācija
Projekta līguma numurs: JUST/2015/RDAP/AG/MULT/9830
2017.gada 1.februārī Labklājības ministrija) sadarbībā ar partneriem - Valsts policiju un biedrību "Centrs MARTA", kā arī asociētajiem partneriem - Tieslietu ministriju un Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociāciju - ir uzsākusi Eiropas Savienības programmas „Tiesības, vienlīdzība un pilsonība" līdzfinansētā projekta „Soli tuvāk: Kopienas vienotā atbilde uz vardarbības pret sievietēm gadījumiem" īstenošanu.
Projekta mērķi ir izstrādāt, pārbaudīt un ieviest multisektorālu, uz cietušo vērstu institucionālu sadarbības modeli vardarbības pret sievieti gadījumos - Kopienas vienotās atbildes modeli. Projekta ietvaros tiks izstrādāti un speciālistiem piedāvāti instrumenti (riska novērtēšanas anketa un darbības vadlīnijas), lai rīkotos efektīvi un ņemtu vērā upuru vajadzības. Vienlaikus projekta ietvaros plānots veikt sabiedrības informēšanas aktivitātes, izglītojot un iesaistot reģionālos medijus, kā arī izstrādājot un izplatot informatīvos materiālus cietušajām sievietēm un līdzcilvēkiem.
Projekta finansējuma apmērs: 189 736.80 EUR (80% no projekta finansē Eiropas Savienības programma „Tiesības, vienlīdzība un pilsonība" un 20% - Latvijas valsts budžets).
Lasīt vairāk…
2018.gadā īstenotie 5 pilotprojekti
Informācija medijiem
Pilotprojekts Tukuma novada pašvaldībā
Apmācību semināri žurnālistiem un mediju profesionāļiem
Projekta laikā tapušie materiāli
Projekta noslēguma izvērtējums
Projekts „Biedrības Centrs MARTA” Liepājas filiāles darbības stiprināšana
Projekta mērķis ir atbalstīt MARTAs Liepājas filiāles darbu, lai sāktu sniegt starpdisciplinārās komandas pakalpojumus vardarbībā un cilvēku tirdzniecībā cietušām sievietēm un bērniem, kā arī lai uzsāktu preventīvo darbu ar jauniešiem vardarbības novēršanā Liepājas pilsētas un bijušā Liepājas rajona teritorijā.
Apzinoties vardarbības lielo izplatību Latvijas sabiedrībā, MARTA strādā nacionālā līmenī, gan sniedzot pakalpojumus vardarbībā un cilvēku tirdzniecībā cietušām sievietēm un bērniem, gan preventīvi strādājot ar jauniešiem. Lai nodrošinātu ilgtspējīgu darbu Kurzemes reģionā un lai padarītu pieejamākus pakalpojumus šī reģiona cietušajiem un iesaistītu vairāk šī reģiona jauniešus, MARTA 2016.gada martā pieņēma lēmumu izveidot MARTAs Liepājas filiāli, kura fokusēti īstenos MARTAs aktivitātes Kurzemes reģiona līmenī.
Šī projekta ietvaros ir paredzēts stiprināt MARTAs Liepājas filiāles institucionālo un cilvēkresursu kapacitāti, lai varētu uzsākt darbu bijušā Liepājas rajona teritorijā (aptuveni 110 000 iedzīvotāju), sniedzot starpdisciplinārās komandas (sociālais darbinieks, psihologs un jurists) pakalpojumus vardarbībā un cilvēku tirdzniecībā cietušām personām un ieviešot MARTAs izstrādātās preventīvā darba metodes darbā ar jauniešiem.
Projekta tiešā mērķa grupa: filiāles darbinieki un brīvprātīgie jaunieši. Netiešā mērķa grupa: vardarbībā un cilvēku tirdzniecībā cietušās sievietes un bērni, jaunieši un sociālo pakalpojumu sniedzēji Liepājas rajonā.
Projektā plānotās galvenās aktivitātes:
-
Starpdisciplinārās komandas (sociālais darbinieks, psihologs un jurists) darbam ar cietušajiem izveide un kapacitātes stiprināšana (apmācības, mentorings un supervīzijas) un šo pakalpojumu integrācija sociālo pakalpojumu sistēmā Liepājas rajonā;
-
Vardarbības preventīvā darba ar jauniešiem metožu pielāgošana un to ieviešana filiāles darbā;
-
Filiāles institucionālās kapacitātes un ilgtspējīgas attīstības stiprināšana, nodrošinot filiāles vadību un telpas un izstrādājot finanšu piesaistes plānu un filiāles darbības stratēģiju 3 gadiem.
Projekta īstenošanas laiks: 01.03.2017. – 31.10.2017.
Projektu finansiāli atbalsta Sabiedrības integrācijas fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.
Projekts „Biedrības Centrs MARTA” Liepājas filiāles darbības stiprināšana
Projekta mērķis ir atbalstīt MARTAs Liepājas filiāles darbu, lai sāktu sniegt starpdisciplinārās komandas pakalpojumus vardarbībā un cilvēku tirdzniecībā cietušām sievietēm un bērniem, kā arī lai uzsāktu preventīvo darbu ar jauniešiem vardarbības novēršanā Liepājas pilsētas un bijušā Liepājas rajona teritorijā.
Apzinoties vardarbības lielo izplatību Latvijas sabiedrībā, MARTA strādā nacionālā līmenī, gan sniedzot pakalpojumus vardarbībā un cilvēku tirdzniecībā cietušām sievietēm un bērniem, gan preventīvi strādājot ar jauniešiem. Lai nodrošinātu ilgtspējīgu darbu Kurzemes reģionā un lai padarītu pieejamākus pakalpojumus šī reģiona cietušajiem un iesaistītu vairāk šī reģiona jauniešus, MARTA 2016.gada martā pieņēma lēmumu izveidot MARTAs Liepājas filiāli, kura fokusēti īstenos MARTAs aktivitātes Kurzemes reģiona līmenī.
Šī projekta ietvaros ir paredzēts stiprināt MARTAs Liepājas filiāles institucionālo un cilvēkresursu kapacitāti, lai varētu uzsākt darbu bijušā Liepājas rajona teritorijā (aptuveni 110 000 iedzīvotāju), sniedzot starpdisciplinārās komandas (sociālais darbinieks, psihologs un jurists) pakalpojumus vardarbībā un cilvēku tirdzniecībā cietušām personām un ieviešot MARTAs izstrādātās preventīvā darba metodes darbā ar jauniešiem.
Projekta tiešā mērķa grupa: filiāles darbinieki un brīvprātīgie jaunieši. Netiešā mērķa grupa: vardarbībā un cilvēku tirdzniecībā cietušās sievietes un bērni, jaunieši un sociālo pakalpojumu sniedzēji Liepājas rajonā.
Projektā plānotās galvenās aktivitātes:
-
Starpdisciplinārās komandas (sociālais darbinieks, psihologs un jurists) darbam ar cietušajiem izveide un kapacitātes stiprināšana (apmācības, mentorings un supervīzijas) un šo pakalpojumu integrācija sociālo pakalpojumu sistēmā Liepājas rajonā;
-
Vardarbības preventīvā darba ar jauniešiem metožu pielāgošana un to ieviešana filiāles darbā;
-
Filiāles institucionālās kapacitātes un ilgtspējīgas attīstības stiprināšana, nodrošinot filiāles vadību un telpas un izstrādājot finanšu piesaistes plānu un filiāles darbības stratēģiju 3 gadiem.
Projekta īstenošanas laiks: 01.03.2017. – 31.10.2017.
Projektu finansiāli atbalsta Sabiedrības integrācijas fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.
ES projekts - "WHOSEFVA - Darbs veselības aprūpes organizācijās, lai atbalstītu vecāka gadagājuma sievietes, kas cietušas no vardarbības" (2017. - 2018.)
Vardarbība pret vecāka gadagājuma cilvēkiem ir globāla problēma, kas ir tieši skar cilvēktiesību, dzimumu līdztiesības, vardarbības ģimenē un iedzīvotāju novecošanās aktuālos jautājumus. Novecošanās feminizācija un tās radītās sekas rada bažas, jo gados vecākas sievietes kā sociāla grupa visbiežāk atrodas neviennozīmīgos un sarežģītos apstākļos. Šī sieviešu grupa ir pakļauta vairākiem riskiem vienlaikus – vecuma diskriminācijas, nepieļaujamas izturēšanās un dzimuma diskriminācijas.1 Līdz ar to dzimumu diskriminācijai sievietes dzīves gaitā ir kumulatīva iedarbība, kas nozīmē to, ka tieši vecāka gadagājuma sievietes ir visvairāk cietušas no vardarbības.
Ir nepieciešami alternatīvi kanāli, lai identificētu vecāka gadagājuma sievietes vardarbības upures, jo, pat identificējot šīs upures, ne vienmēr viņas var saņemt atbilstošu palīdzību, jo visbiežāk viņas dzīvo sarežģītos apstākļos, ko izraisa, piemēram, ilgtermiņa atkarība, veselības problēmas vai ekonomiskā neaizsargātība. Veselības aprūpes sniedzējiem var būt izšķiroša loma, sniedzot atbalstu, jo viņi piedāvā dažādus kontaktpunktus, kuri var palīdzēt identificēt ģimenes vardarbībā cietušos un sniegt pakalpojumus.
WHOSEFVA, Eiropas Komisijas divgadīga projekta Daphne programmā, mērķis ir pievērsties veselības aprūpes vidē pastāvošajiem šķēršļiem un trūkumiem, kas kavē sniegt efektīvu atbalstu vecāka gadagājuma sievietēm, kas cietušas no vardarbības. WHSOEFVA projektu īsteno sešās partnervalstīs: Austrijā, Igaunijā, Somijā, Grieķijā, Latvijā un Apvienotajā Karalistē. Projekta koordināciju nodrošina Igaunijas Sieviešu atbalsta un informācijas centrs ar Somijas ekspertes jautājumos par vardarbību pret vecāka gadagājuma cilvēkiem Sirkas Pertu (Sirkka Perttu) vadību un atbalstu.
WHSOEFVA galvenais uzdevums ir palielināt organizāciju, kas strādā ar vardarbības ģimenē problēmām, kapacitāti, lai tās spētu labāk pārstāvēt no vardarbības cietušu vecāka gadagājuma sieviešu intereses un tiesības veselības aprūpē un veselības aprūpes politikā, tādējādi palīdzot panākt atbilstību ES vēlamajiem uzstādījumiem.
Tiks izstrādāta WHOSEFVA Mācību rokasgrāmata, lai apmācītu organizācijas, kas risina vardarbības ģimenē problēmas, kā vislabāk strādāt ar veselības aprūpes sniedzējiem. Eksperti apmācīs partnerus, lai varētu sekmīgi novadīt 33 mācību seminārus, iesaistot 734 veselības aprūpes profesionāļus un indivīdus no organizācijām, kas strādā ar vardarbības ģimenē problēmām, kā arī identificēs šķēršļus veselības aprūpes organizācijās, lai efektīvi nodrošinātu vardarbībā cietušu vecāka gadagājuma sieviešu vajadzības. Visās partnervalstīs notiks mācības par veselības un sociālās aprūpes jautājumiem, kuru mērķis būs izglītot veselības aprūpes profesionāļus par to, kā efektīvi ieviest apmācības rīkus un labās prakses protokolus. Mācību materiāli būs publiski pieejami projekta mājas lapā, tie tiks tulkoti igauņu, somu, vācu, grieķu un latviešu valodās.
Lai nodrošinātu efektīgāku apmācību rezultātu un ilgtspēju Eiropas līmenī, pamatojoties uz mācību materiāliem, tiks izstrādāta WHOSEFVA tiešsaistes mācību programma, lai stiprinātu organizāciju, kuras strādā ar vardarbības ģimenē problēmām, kapacitāti sadarbībai ar veselības aprūpes sniedzējiem, lai sekmīgāk identificētu vardarbībā cietušas vecāka gadagājuma sievietes un nodrošinātu viņu vajadzības.
LR Kultūras ministrija ir projekta līdzfinansētājs un atbalstītājs
WHOSEFVA partneru kontaktinformācija:
Sieviešu atbalsta un informācijas centrs, Igaunija, Pille Tsopp-Pagan: pille.tsopp-pagan@naistetugi.ee
Tartu Universitāte, Igaunija, Hector Pagan: hector@ut.ee
Somijas Sieviešu līnija, Somija, Elina Nikulainen: elina.nikulainen@naistenlinja.fi
eksperte Sirkka Perttu, Somija: slperttu@gmail.com
Kilkūlijas sieviešu centrs, Apvienotā Karaliste, Roberta Gray: roberta@kilcooleywomenscentre.co.uk
2016
Forums "Celies!"
Forums "Celies!” ir 2016. gadā izveidota Centra MARTA iniciatīva ar mērķi veicināt dzimumu līdztiesību. Forums Celies strādā, lai mazinātu uz dzimumu balstītu vardarbību un diskrimināciju, veicinātu veselīgas attiecības līdzcilvēku vidū un celtu izpratni, atbildību un līdzdalību vīriešu un zēnu iesaistei vardarbības mazināšanā pret sievietēm un bērniem.
Vairāk info - ŠEIT!
Centrs MARTA kā asociētais partneris projektā “Universitātes, kas atbalsta seksuālās vardarbības upurus: Ilgtspējīgu pakalpojumu apmācība”
Pētniecības projekts tika vadīts Brunel University London sadarbībā ar 7 nacionāla mēroga un 6 asociētajiem partneriem dažādās Eiropas valstīs (tostarp Latvijā). Projekta laikā tika izstrādāts inovatīvs apmācību materiāls augstskolu darbiniekiem ar mērķi – radīt izpratni un sniegt zināšanas – kā atpazīt un reaģēt seksuālās vardarbības gadījumos universitātēs.
Apmācību materiāls latviešu valodā
Starptautiskā paraugprakse – kā reaģēt seksuālās vardarbības gadījumos universitātēs
Projekta realizēšanas laiks: 2016. gada marts līdz 2017. gada novembris.
Projekta finansētājs: Eiropas Komisijas Tiesiskuma, vienlīdzības un pilsonības ģenerāldirektorāta (DAPHNE) programma.
Projekta mājas lapa: http://usvreact.eu
2015
Vīriešu iniciatīva: drosme rūpēties
Projekta mērķi:
Mazināt meiteņu un puišu seksuālo izmantošanu, seksuālo vardarbību un līdzīgas vardarbības formas.
Iesaistīt vīriešus darbā ar jauniešiem un sabiedrību, lai:
-
stiprinātu puišu un vīriešu izpratni par piedzīvoto seksuālo vardarbību;
-
iedrošinātu par to ziņot;
-
veicinātu līdztiesību starp meitenēm un puišiem.
Apmācot speciālistus, kuri ikdienā strādā ar bērniem un jauniešiem, stiprināt valsts institūciju kapacitāti.
Projekta aktivitātes:
-
Sekmēt bērnu tiesību aizstāvību un vardarbības novēršanu Latvijā, uzraudzīt tiesību aktu ieviešanu.
-
Konsultēt ģimenes, kas saskārušās ar seksuālo vardarbību.
-
Veikt izpēti par zēnu seksuālo izmantošanu Latvijā.
-
Iesaistīt vīriešus neformālās izglītības darbā ar zēniem.
-
Izveidot Vīriešu Forumu.
-
Organizēt divas sabiedriskās kampaņas.
-
Attīstīt preventīvo metožu izmantošanu darbā ar jauniešiem vardarbības novēršanai.
Projekta ieviešanas laiks: 01.01.2015. – 31.12.2017.
Projekta īstenošanas vietas: Rīga, Rīgas rajons, Vidzeme, Latgale, Zemgale, Kurzeme.
Projekta partneri: „Status M”, „Care North West Balkans”, Latvijas skolas, jauniešu centri.
Projekta finansētājs: OAK Fonds.
2014
Interreg Latvija – Lietuva programmas 2014. – 2020.gadam projekts: “Sievietes un bērni – droši savā pilsētā” (“Drošā pilsēta”), projekta Nr. LLI-392
Nesenie pētījumi liecina, ka Latvija un Lietuva ir to Eiropas valstu vidū, kurās vardarbība pret sievieti ģimenē ir augstāka par vidējo līmeni Eiropas Savienībā. Eiropas mēroga pētījums, kuru 2014.gadā veica Eiropas Pamattiesību aģentūra, atklāj, ka 32% sieviešu Latvijā un 24 % sieviešu Lietuvā ir piedzīvojušas fizisku un/vai seksuālu vardarbību no saviem partneriem. 60% sieviešu Latvijā un 51% sieviešu Lietuvā ir piedzīvojušas emocionālu vardarbību no savu partneru puses. Daudzas sievietes jūtas nedroši savās ģimenēs un intīmajās attiecībās un būtiska loma aizsardzības un atbalsta nodrošināšanai vardarbības upuriem ir vietējām pašvaldībām.
Projekta mērķis ir samazināt vardarbību ģimenē Liepājā un Klaipēdā. Projekta ietvaros tiks izveidoti un pilnveidoti atbalsta un konsultatīvie pakalpojumi sievietēm un bērniem, kas piedzīvojuši vardarbību ģimenē. Šo pakalpojumu pamatā būs starpdisciplinārās komandas pieeja, kur sociālais darbinieks, jurists un psihologs strādā vienotā komandā, lai palīdzētu cietušajiem pārtraukt vardarbīgās attiecības un sākt dzīvi bez vardarbības. Vienlaikus projekta ietvaros uzsvars tiks likts uz sadarbības uzlabošanu starp institūcijām, lai vērstos pret vardarbību ģimenē daudz efektīvāk. Tiek plānotas pieredzes apmaiņas vizītes starp Liepājas un Klaipēdas speciālistiem – sociālajiem darbiniekiem, psihologiem, policijas darbiniekiem, u.c., pētījums par cietušo vajadzībām un pakalpojumu pieejamību, kopīgas mācības atbildīgo institūciju pārstāvjiem un vadlīniju izstrāde profesionāļiem darbā ar vardarbības ģimenē gadījumiem. Lai nodrošinātu atbalsta pakalpojumu vardarbībā cietušajiem un sadarbības modeļa ilgtspējību Liepājas un Klaipēdas pilsētās, projekta ietvaros tiks izstrādāts Starpdisciplinārās sadarbības stratēģiskais attīstības plāns 2019 – 2024 un sadarbības plāns starp Liepājas un Klaipēdas institūcijām.
Tiek plānots, ka projekta ieviešanas laikā 120 cietušās sievietes un 40 cietušie bērni saņems atbalsta un konsultatīvos pakalpojumus. Pēc projekta ieviešanas ir plānots, ka ik gadu 100 sievietes un 50 bērni turpinās saņemt šos pakalpojumus.
Projekta partneri:
Biedrība “Centrs MARTA” (LV) – vadošais partneris
Liepājas pilsētas domes Sociālais dienests (LV)
Klaipēdas sociālo un psiholoģisko pakalpojumu centrs (LT)
Klaipēdas ģimenes un bērnu labklājības centrs (LT)
Sīkāka informācija par programmu pieejama www.latlit.eu, oficiālā ES mājaslapa pieejama šeit: www.europa.eu
Šo projektu finansē Eiropas Savienība. Kopējās projekta izmaksas ir 209 467, 16 EUR. Projekta līdzfinansējums no Eiropas Reģionālās attīstības fonda ir 178 047, 06 EUR.
Šī publikācija ir sagatavota ar Eiropas Savienības finansiālo atbalstu. Par šīs publikācijas saturu pilnībā atbild biedrības Centrs MARTA, un tas nekādos apstākļos nav uzskatāms par Eiropas Savienības oficiālo nostāju.
