Projekta mērķis ir stiprināt sieviešu, jauniešu un bērnu interešu un tiesību aizstāvību, veicinot sieviešu, jauniešu un bērnu tiesību perspektīvas integrēšanu politikas plānošanas dokumentos un normatīvajos aktos, kā arī sieviešu ekonomisko un politisko iespējošanu.

Katra trešā sieviete (30,1 %) Latvijā ir cietusi no partnera fiziskās, emocionālās vai seksuālās vardarbības (CSP, 2021). Vardarbība ģimenē rada būtisku apdraudējumu sievietes dzīvībai, kā arī bērna emocionālajai un fiziskajai veselībai. Sievietēm, kas cietušas no vardarbības, kā arī viņu bērniem, kas bijuši tās liecinieki vai cietušie, pastāvošās upuru stigmatizācijas dēļ ir apgrūtināta iekļaušanās sabiedrībā, mazāka uzticēšanās valstij, institūcijām un ticība spējai ietekmēt lēmumus, tādēļ vardarbības novēršana un tās seku mazināšana tiešā veidā veicinās šādas ticības veidošanos. 

Ir būtiski stiprināt cietušo personu rehabilitācijas pakalpojumu sniegšanas ilgtspēju un efektivitāti, kas ļauj sniegt pakalpojumus, kuri uzlabo vardarbībā cietušo personu labklājību. Tāpat svarīgi veicināt tādu likumu pieņemšanu, kas novērš vardarbību un mazina vardarbības sekas, kā arī veidot sadarbību ar citām nevalstiskajām organizācijām un lēmumpieņēmējiem, lai varētu efektīvāk pārstāvēt vardarbībā cietušo personu intereses.

Atalgojuma atšķirība starp vīriešiem un sievietēm Latvijā pēdējos gados fluktuē ap 20%, izņemot 2021. gadu, kad tā, visdrīzāk īslaicīgi, samazinājās līdz 14,6%, tādējādi gadu no gada atrodamies starp valstīm ar lielāko atalgojuma atšķirību starp vīriešiem un sievietēm. Uzņēmumu valdēs Latvijā ir 22,9% sieviešu (Eiropā vidējais – 30,7%), turklāt kopš 2018. gada šis procentuālais īpatsvars ir samazinājies (Deloitte, 2021). 

Arī politiskajā pārstāvniecībā ir nepieciešami uzlabojumi – Saeimā ir 31% sieviešu, Ministru kabinetā vien 14% jeb 2 ministru krēslus no 14 ieņem sievietes, pašvaldībās ir 29,8% sieviešu, bet tās vada tikai 7% sieviešu. Lai uzlabotu situāciju gan sieviešu politiskajā pārstāvniecībā, gan sieviešu ekonomiskās iespējas, ir būtiski informēt un veidot dialogu ar sabiedrību par dzimumu līdztiesības jautājumiem un nepieciešamajiem uzlabojumiem, kas palielinātu ikvienas sievietes Latvijā iespējas gan politiskajā, gan ekonomiskajā sfērā, kā arī sniegtu vairāk iespēju iesaistīties savu interešu un tiesību realizēšanā. Dažādu publisko aktivitāšu veidošana ne tikai sniedz informāciju par dažādām interešu aizstāvības iespējām, bet arī veicina iesaisti dažādās sabiedrības līdzdalības aktivitātēs.

Projektā tiks stiprināta biedrības darbība un ilgtspēja, tā stiprinot arī tās veikto interešu aizstāvības darbu un sniedzot iespēju turpināt veidot dzimumu līdztiesības principos balstītu pilsonisko sabiedrību Latvijā. Centra MARTA starpdisciplinārā komanda sniedz pakalpojumus vardarbībā cietušām personām un cilvēku tirdzniecības upuriem, vienlaicīgi veidojot dialogu starp klientiem un valsts institūcijām, kā arī lēmumpieņēmējiem, lai virzītu apzinātās līdztiesības problēmas un trūkumus likumdošanā politikas plānotāju dienaskārtībā, kā arī integrētu sieviešu, jauniešu un bērnu tiesību perspektīvu, izsakot atzinumus par politikas plānošanas dokumentiem un normatīvajiem aktiem, kā arī uzraugot esošo tiesību normu un politikas plānošanas dokumentu ieviešanu un rosinot diskusijas publiskajā telpā, tādējādi iedrošinot sievietes, jauniešus un bērnus vērsties pēc palīdzības savu tiesību aizstāvībai, veicinot uzticēšanos valstij un tās spējai sniegt sociālo, ekonomisko un politisko drošību visiem tās iedzīvotājiem.

Ņemot vērā, ka tādi sieviešu, jauniešu un bērnu interešu aizstāvībai būtiski jautājumi kā Eiropas Padomes Konvencijas ratificēšana, seksa pircēju sodīšana, dzimumu līdztiesības likuma izveide un pieņemšana ir jautājumi, kas, kā rāda iepriekšējā pieredze, prasa ilgstošu lobēšanas procesu, kā piemērotākais projekta ilgums ir izvēlēts 22 mēneši. Projekta gaitā plānots būtiski palielināt sabiedrības un politiķu atbalstu minēto jautājumu risināšanai. Šāds projekta garums ir atbilstošs, arī vērtējot biedrības ilgtspējas un efektīvas funkcionēšanas stiprināšanas apakšmērķi, tā kā tas ļauj biedrībai veidot tālejošāku darba plānu, kā arī ļauj veltīt vairāk laika tiešajām aktivitātēm un samazina administratīvo slogu.

Plānotais īstenošanas periods: 01.01.2023.–31.10.2024.

Projekts tiek īstenots ar Sabiedrības integrācijas fonda atbalstu no Latvijas valsts budžeta finansētās programmas “NVO fonds”.