Mūsu stāsts
Viss sākās ar Somijas zviedru sieviešu apvienības ‘Marta” sadarbības projektu, kuru Iluta Lāce un Dita Lāce, citas domubiedres negribēja atstāt tikai projekta līmenī. Viņas to gribēja padarīt par ikdienu, lai sievietes kļūtu veiksmīgas biznesā, politikā un karjerā, lai viņas kļūtu redzamas. Tādēļ tika aktīvi apmeklēti reģioni, vadīti datoru un valodu kursi un sarīkota pirmā konference “Sieviete satiek sievieti”, un meklēti resursi, veidotu ilgtspējīgu sieviešu tiesību aizstāvības organizāciju. Pamazām atklājās, ka bizness un politika ir salīdzinoši augsts un tāls sapnis, ja sievietei nav iespējas parūpēties par savu drošību, neaizskaramību un brīvību. Tā 2002. gadā tapa rehabilitācijas programma cilvēku tirdzniecībā cietušām personām.
2003. gadā tika atklāts Latvijas sieviešu organizāciju sadarbības tīkls, un Iluta Lāce kļuva par pirmo sievieti no Austrumeiropas, kura tika ievēlēta par Eiropas sieviešu lobija viceprezidenti. Tas ļāva panākt, ka arī Latvijas likumdošana sāk atbilst Eiropas Savienības normām un tajā ir atrunātas tādas problēmas kā seksuālā uzmākšanās un citas.
2004. gadā tapa konference “Sieviete un vara”, lai spēcinātu un iedvesmotu sievietes politikā. Paralēli tam politiķēm tika nodrošināta iespēja apgūt dažādas noderīgas prasmes, kas viņas stiprinātu kā līderes. Ar diskusiju palīdzību pirms katrām vēlēšanām tika izceltas kandidējošās sievietes un viņu profesionalitāte. Skats, kā centra MARTA pārstāves pēc konferences lepni iet krekliņos ar uzrakstu “Balso par sievieti” un vīriešu delegācija viņu ceļā pašķiras, vēl joprojām šķiet leģendārs.
Caur dažādiem starptautiskiem projektiem un nerimstošām pūlēm centrs MARTA rūpējās, lai satiekas ne tikai dažādas intereses, bet arī vairākas Latvijas institūcijas. Jo tikai pie viena sarunu galda var nonākt pie vienota risinājuma. MARTA bija tā, kas panāca izpratni, ka cilvēku tiesības, drošība un brīvība ir gan Iekšlietu ministrijas, gan Pilsonības un migrācijas pārvaldes un citu valsts institūciju atbildība.
Tā 2006. gadā tika uzsākts atbalsts pieaugušām vardarbībā cietušām sievietēm. Sākotnēji juridiski, bet 2010. gadā jau kā pilnvērtīga rehabilitācijas programma. Un tas nevarētu notikt bez ļoti nozīmīgām izmaiņām likumdošanā, par kurām MARTA iestājās. Vai tās nāca viegli? Protams, ka nē. Bet MARTA nav vieglā ceļa gājēja. MARTA ir par taisnīgumu. Un, lai panāktu taisnīgumu, reizēm ir jābūt trakam. Tāpēc tika īstenotas arī vairākas provokatīvas un huligāniskas kampaņas kopā ar tiesībsargu, lai risinātu ne tikai problēmas sekas, bet arī cēloni – seksa pirkšanu. Un Latvijā mainījās daudz kas – kā ārēji, tā iekšēji.
Bet pienāca bēdīgi slavenais 2008. gads, ko mēs visi zinām kā krīzes gadu. MARTAI līdzekļu nebija un katru mēnesi nācās pārliecināt darbiniekus, lai paliek vēl uz vienu mēnesi. Protams, ka bija tādi, kuri aizgāja, bet daži centrā strādā vēl šobaltdien. Un tas ir īstais centra MARTA gars. Neskatoties uz to, ka viss juka un bruka, Centra MARTA vadība atrada pogu, pie kā pieķerties. Vienu zaļu pogu. Tā izrādījās daudz reālāka un veiksmīgāka, nekā skursteņslauķiem. Bet, lai piesaistītu ziedojumus, nācās strādāt vaiga sviedros gan ar vietējo, gan starptautisko auditoriju.
Un kā jau bieži mūsu tautai gadījies – palīgā nāca dziesma. Un tā sākās centra MARTA dziesmotā revolūcija jeb līdzekļu vākšanas maratons. Kā jau ierasts – lietā tika likta tikai balss, jo sievietes, taisnīguma un cilvēcības balss nevar palikt apslāpēta. Šī pieeja pat atnesa centram MARTA finanšu piesaistes Robina Huda balvu. Bet īstā balva toreiz šķita atbalstītāja un jauniegūtā drauga Jukkas satikšana. Viņš noorganizēja koncerttūri pa Somiju. Un lai gan tās ietvaros MARTAs centra radītājai Iluta Lācei nācās ziemas salā pēdējos grūtniecības mēnešos dziedāt tirgus laukumā, bija sajūta, ka visa šī vārdā dzimst kaut kas patiesi vērtīgs.
Bet vēl lielāku emocionālo noturību par dziedāšanu salā prasīja tiesvedība ar valsti, kas notika no 2009. gada līdz pat 2015 gadam. Tomēr arī tā izrādījās visu raižu un pūļu vērta, jo pārliecinoši iestājoties un neskaitāmas reizes atjaunojot savas prasības un iebildumus, salīdzinājumā ar citām valstīm Latvijā tika ieviesta ļoti labvēlīga rehabilitācijas programma cilvēku tirdzniecības upuriem. Paralēli tam dažādos kanālos – gan vietējā, gan starptautiskā līmenī notika nepagurstošs darbs pie tā, lai valsts piešķirtu līdzekļus arī pieaugušo vardarbībā cietušo rehabilitācijai.
2010. gadā ļoti mērķtiecīgi tika izveidotas prevencijas programmas, lai ļautu jauniešiem drošā vidē gūt atbildes uz viņu jautājumiem un stiprinātu viņu spējas būt emocionāli inteliģentām personībām, kas spēj atpazīt diskrimināciju un vardarbību.
2014. gadā, kad tika izveidota “CAP International” organizācija, kas iestājās pret seksuālo ekspluatāciju un par seksa pircēju sodīšanu, MARTA bija klātesoša un pilnvērtīga organizācijas dalībniece. Toreiz Latvija bija viena no pirmajām valstīm, kas tajā ir. Un kas toreiz likās neiespējams vai nebijis, tagad jau skaitās pašsaprotams. Tomēr pretinieku bija daudz. Īpaši dzimumu diskriminācijas jautājumos. Jo viedokļa nevienam netrūka, bet zināšanu gan.