Atvērto sarakstu sistēmas balsojuma ietekme uz sieviešu ievēlēšanu Saeimā

Atvērto sarakstu sistēmas balsojums, kurā kandidātu secība sarakstā un ievēlēšana tiek ietekmēta, liekot plusus un svītrojot kandidātus, 12. un 13. Saeimā palīdzēja iekļūt vairāk vīriešu nekā sieviešu, secinājusi Laura A. Dīna. 

Izskatot balsojumus 2014. un 2018. gada Saeimas vēlēšanās, konstatēts, ka 12. Saeimas sasaukumā 24 vietas tika izšķirtas ar atvērto balsojumu. Vīriešiem bija lielāka iespēja tikt ievēlētiem un izbalsotiem, salīdzinot ar sievietēm; mandātu ieguva 19 vīrieši un 5 sievietes. No partiju sarakstiem tika izbalsoti 14 vīrieši un 10 sievietes. Tādējādi 2014. gada vēlēšanās sievietes tika aizstātas ar kandidātiem vīriešiem atvērtā balsojuma ietekmē. Vīriešiem attiecība starp pozitīvo un negatīvo novērtējumu bija 1,29:1 (1 265 047 plusi un 979 655 svītrojumi), savukārt, sieviešu kandidātes drīzāk tika svītrotas, salīdzinot ar vīriešu kārtas kandidātiem, ar attiecību 0,96:1 (428 463 plusi un 448 401 svītrojums).

2018.gada Saeimas vēlēšanās kopumā 28 deputātu vietas tika piešķirtas, izmantojot atvērto balsojumu. Atkārtoti bija vērojams, ka vīriešiem, salīdzinot ar sievietēm, bija lielāka iespēja tikt ievēlētiem, kā arī izbalsotiem. Kopumā tika ievēlēti 20 vīrieši un 8 sievietes, savukārt 23 vīrieši un 5 sievietes tika izbalsotas. Sievietes 2018. gadā tika izbalsotas mazāk. Gan vīriešu, gan sieviešu kandidātiem salīdzinājumā ar 2014. gadu bija vairāk pozitīvo nekā negatīvo vērtējumu visos Latvijas reģionos.

Tika konstatēts, ka 2009. gadā pieņemtie vēlēšanu likuma grozījumi, kas paredzēja kandidātiem kandidēt tikai vienā reģionā, sākotnēji palielināja partiju sarakstu augstākās pozīcijas tieši vīriešiem, bet 2018. gadā uz amata vietu kandidēja Latvijas vēsturē lielākais skaits sieviešu. Vairāk sieviešu kandidātu kopā ar izmaiņām atvērtā balsojuma dinamikā 2018. gada vēlēšanās veicināja vairāk sieviešu iekļūšanu Latvijas parlamenta darbībā nekā iepriekšējās vēlēšanās.