Sasniegtais vardarbības pret sievieti un vardarbības ģimenē apkarošanā, īstenojot Stambulas konvencijas prasības

Centrs MARTA, Latvijas vadošā organizācija vardarbības ģimenē apkarošanas jomā, ir saņēmis informāciju, ka Saeimas darba kārtībā ir nonācis jautājums par izstāšanos no Stambulas konvencijas – Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu. Tas ir būtisks Latvijas valsts starptautiskās reputācijas, kā arī mūsu iekšējās un ārējās drošības jautājums.

Latvija šo konvenciju ratificēja 2023. gada 30. novembrī, un tā stājās spēkā 2024. gada 1. maijā. Kopš šī atskaites punkta mūsu valstī īstenotas nozīmīgas pārmaiņas, kas jau šobrīd sniedz praktiskus ieguvumus vardarbībā cietušajiem. Jāuzsver, ka pusotra gada laikā kopš konvencijas spēkā stāšanās neviens no iepriekšējos gados izplatītajiem pārmetumiem par konvenciju kā “Trojas zirgu” nav piepildījies, jo tiesiski tie neatbilst konvencijas būtībai. Vienīgais konvencijas ieviešanas rezultāts ir bijusi mērķtiecīga un tiesiski pamatota cīņa pret vardarbību pret sievietēm un vardarbību ģimenē, kā to paredz šīs konvencijas mērķis. Vēlamies uzsvērt panākumus, kas sasniegti, virzoties uz konvencijas ratificēšanu, kā arī kopš tās ratificēšanas, proti, ieviešot konvencijā balstītās normas Latvijas likumdošanā. Šie panākumi un likumu grozījumi nav tikai vārdi uz papīra – tie ik dienu glābj mūsu pilsoņus un viņu dzīvības, ļaujot izrauties no vardarbīgu attiecību šausmām. Tieši Konvencija uzliek par starptautisku pienākumu mums kā valstij sistēmiski turpināt virzīties pretī drošākai Latvijai ikvienā mājoklī.

Galvenie sasniegumi kopš konvencijas spēkā stāšanās:

1. Bargākas sankcijas par vajāšanu, draudiem un pagaidu aizsardzības pret vardarbību pārkāpšanu

2023. gadā veiktie grozījumi Krimināllikuma 132. un 132.¹ pantā un Kriminālprocesa likuma atbilstošajās normās būtiski pastiprināja atbildību par vajāšanu un draudiem. Iepriekš maksimālais sods bija trīs mēneši brīvības atņemšanas, kas neatspoguļoja nodarījumu smagumu, un šobrīd soda mērs ir brīvības atņemšana līdz pat trīs gadiem. Tāpat trīs gadi brīvības atņemšanas paredzēti arī par pagaidu aizsardzības rīkojuma pārkāpšanu. Tas sūta nepārprotamu signālu, ka valsts prioritāte ir cietušā drošība, nevis varmākas intereses. Tā ir tieša Konvencijas 45. un 53. pantā uzliktā pienākuma izpilde, kas paredz efektīvus un atturošus sodus, kā arī aizsardzības rīkojumu izpildi.

4. Krīzes dzīvokļi un paplašināti rehabilitācijas pakalpojumi

2023. gada grozījumi Ministru kabineta noteikumos par sociālās rehabilitācijas pakalpojumu sniegšanu noteica jaunu pakalpojumu – krīzes dzīvokļu pieejamību visā Latvijā personām, kurām ir augsts apdraudējums dzīvībai un kas atrodas ārkārtīgi ievainojamā situācijā. Šis risinājums atbilst Konvencijas 20. un 23. pantam, kas paredz specializētus pakalpojumus un krīzes centru pieejamību. Tagad cietušie, kuru dzīvība un veselība ir apdraudēta, var saņemt tūlītēju drošu mājokli līdz 30 dienām, ar iespēju pagarināt šo termiņu līdz 180 dienām. Paplašināts arī konsultāciju apjoms – līdz 120 sesijām, lai cietušie pēc smagas vardarbības varētu atgūties. Šis ir būtisks ieguldījums ģimeņu aizsardzībā, īpaši tajos gadījumos, kad upuriem ir nepilngadīgi bērni.

5. Emocionālās vardarbības kriminalizācija

2024. gada jūnijā ieviests Krimināllikuma 174.¹ pants, kas tiešā veidā paredz atbildību par emocionālo vardarbību. Tas apliecina, ka emocionālā vardarbība var radīt tikpat postošas sekas kā fiziska vardarbība. Tas saskan ar Konvencijas 3. pantu, kurā emocionālā vardarbība ir atzīta par būtisku vardarbības formu, un nodrošina cietušajiem pieeju tiesiskai aizsardzībai. 2024. gadā pēc šī panta tika uzsākti 185 kriminālprocesi, kas apliecina šī regulējuma nepieciešamību un efektivitāti. 2025.gada 8 mēnešos ir uzsākti 213 procesi, kuros ietverti 224 noziedzīgi nodarījumi.

4. Stingrākas sankcijas pret vardarbības veicējiem

Tāpat ar šiem pašiem 2024. gada jūnija Krimināllikuma 174.¹ panta grozījumiem Krimināllikumā atcelta prakse, ka vardarbības gadījumos var piemērot naudas sodu vai sabiedrisko darbu. Līdz ar šiem grozījumiem vienīgās pieejamās sankcijas ir brīvības atņemšana vai probācijas uzraudzība, tādējādi valsts skaidri demonstrē nulles toleranci pret vardarbību ģimenē. Stambulas konvencijas iespaidā līdz ar šiem grozījumiem tika kriminalizēti arī maznozīmīgi miesas bojājumi vardarbības gimenē gadījumos, kas ir īpaši būtiski, ņemot vērā to, ka parasti vardarbībā cietušais policiju uz gadījumu izsauc jau ilgstošas un atkārtotas vardarbības.

5. Elektroniskā uzraudzība augsta riska vardarbības veicējiem

No 2025. gada 1. jūlija Latvijā stājušies spēkā grozījumi Kriminālprocesa likumā, kas paredz elektronisko uzraudzību īpaši bīstamiem varmākām. Tas nozīmē, ka aizliegums tuvoties upurim vairs nav tikai formāls – policija var reāli uzraudzīt, lai tas tiktu ievērots. Valsts policija prognozē, ka šis mehānisms ik gadu aizsargās aptuveni 400 sievietes un bērnus. Tas ir saskaņā ar Konvencijas 51. un 56. pantu, kas paredz upuru aizsardzību, novērtējot risku un nodrošinot efektīvus aizsardzības mehānismus.

6. Vardarbības pret sievieti un vardarbības ģimenē novēršanas un apkarošanas plāns 2024.–2029. gadam

Pirmo reizi Latvijas vēsturē pieņemts stratēģiskais dokuments, kas sistemātiski aptver tieši vardarbības ģimenē novēršanu. Šis nacionālais rīcības plāns izriet tieši no Stambulas konvencijas prasībām un atbilst tās 7. un 10. pantam. Plāns paredz visaptverošu pieeju ar četriem pamatvirzieniem: prevenciju (sabiedrības izglītošanu, stereotipu mazināšanu un jauniešu iesaisti nevardarbīgu attiecību veidošanā), aizsardzību un atbalstu upuriem (krīzes dzīvokļu un rehabilitācijas pakalpojumu paplašināšanu un pieejamības veicināšanu visā valstī), varmāku atbildības palielināšanu un viņu rehabilitāciju, kā arī koordinētu institūciju sadarbību, regulāru datu vākšanu un uz pierādījumiem balstītu politikas plānošanu.

7. Seksuālās uzmākšanās definīcija administratīvajā likumā

Latvija ir ieviesusi arī jaunu normu Administratīvās atbildības likumā (11.² pants), kas paredz sodus par seksuālu uzmākšanos, tostarp digitālajā vidē. Līdz ar to šāda rīcība vairs netiek trivializēta, bet ir oficiāli atzīta par pārkāpumu. Tas ievieš Konvencijas 40. pantu, kas nosaka, ka valstīs ir jābūt normatīvajai bāzei, kas aizsargā cietušos no  seksuālās uzmākšanās.

Ikdienā Centrs MARTA piedzīvo, ka arvien vairāk sieviešu un arī vīriešu iedrošinās vērsties pēc palīdzības, tāpat arī policija pagaidu aizsardzības pārkāpšanas rezultātā arvien biežāk piemēro vardarbības veicēja aizturēšanu. Protams, ir daudz nepilnību, kas saistītas ar normu piemērošanu praksē; pie tā darbs turpinās. Vēl nepieciešami uzlabojumi, lai pilnvērtīgi sasniegtu konvencijas mērķus, tieši tāpēc ir būtiski nepkļauties Krievijas propagandai un būt to valstu saimē, kam nozīmīgas cilvēktiesības un demokrātiskas vērtības.

Centrs MARTA jau 25 gadus ikdienā strādā ar vardarbībā cietušām sievietēm, bērniem un ģimenēm. Mēs redzam šo realitāti nevis abstrakti, bet dzīvu cilvēku acīs – tajās sievietēs, kuras nāk pie mums pēc palīdzības. Tikai 2024. gadā mēs palīdzējām vairāk nekā 800 cilvēkiem izkļūt no vardarbības. Katram no šiem stāstiem ir seja, balss, un visbiežāk arī bērni, kuri tagad naktīs var gulēt droši.

Centrs MARTA par Stambulas konvenciju visus šos gadus ir cīnījies nevis tādēļ, ka tā simbolizē kādu ideoloģiju, bet tādēļ, ka katra tajā iekļautā norma ir instruments, kas palīdz glābt dzīvības. Ieviešot Konvencijas prasības, mēs palīdzam policistiem efektīvāk reaģēt, pašvaldībām labāk veidot krīzes patvēruma sistēmu, sociālajiem darbiniekiem un psihologiem labāk atbalstīt cietušos, tiesām – pieņemt cietušajiem draudzīgākus lēmumus, un jauniešiem – veidot cieņpilnas attiecības.  Šāda starptautiska dokumenta ratifikācija ir ne tikai iespēja pilnvērtīgi šo darbu turpināt visos līmeņos, bet arī apliecinājums ikvienam vardarbībā cietušajam, ka viņi rūp mūsu valstij.

Atkārtoti arī atgādināsim, ka termins „gender” neaizstāj Konvencijā izmantotos terminus „sievietes” un „vīrieši”, un Konvencija nekādā veidā neparedz dzimumu izvēli vai kādus citus dzimumus. Termins vienkārši apzīmē to, ka vardarbīga uzvedība pret sievietēm nav bioloģiski radies fenomens, bet gan kas sociāli ieaudzināts un stereotipos sakņots. Šim terminam nav nekādas saistības ar personas dzimuma identitāti, ko vairākkārt ir skaidrojusi arī pati Eiropas Padome.

“The Istanbul Convention does not set new standards on gender identity and sexual orientation, and it does not ask states to recognise same-sex couples.” (Avots)

“The word “gender” does not replace the terms “women” and “men”, nor does the Convention promote any “gender ideology”. The word “gender” is used in the Convention to emphasise that women are more likely to experience violence because they are women.” (Avots)

Papildus tam, jebkuru konvenciju adaptē vietējai valodai un tiesību terminoloģijai. Latvijas tiesību aktos jau pastāv jēdzieni "dzimums" un "dzimumu līdztiesība". Dzimumu līdztiesība ir iestrādāta Satversmē kā viens no tās pamatprincipiem. Vienādas tiesības vīriešiem un sievietēm garantē arī Latvijas likumdošana un starptautiskās konvencijas, kurām mūsu valsts ir pievienojusies, ieskaitot Eiropas Cilvēktiesību konvenciju.

Atgādināsim arī to, ka Stambulas konvencijas uzskatā izglītība ir svarīgs aspekts vardarbības pret sievietēm novēršanā, jo attieksme, pārliecība un uzvedības modeļi tiek veidoti ļoti agrīnā dzīves posmā, taču Konvencija ļauj valstīm elastīgi lemt pēc saviem ieskatiem, kādos vecuma posmos un kā risināt dzimumu līdztiesības, savstarpējas cieņas un nevardarbības jautājumus formālās vai neformālās izglītības iestādēs. Kā redzam, piemēram, nesenajā gadījumā Imantā, vardarbīga uzvedība un mobings ir liela problēma Latvijas bērnu un jauniešu vidū. Starptautiskās skolēnu kompetences vērtēšanas programmas OECD PISA pētījumā 2018. gadā Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) valstīs tika izpētīts, ka Latvijā 35 % skolēnu 15 gadu vecumā tika pakļauti mobingam. Konvencija mudina valstis ar vardarbības novēršanu sākt strādāt preventīvi, neuzspiežot konkrētas metodikas vai konkrētu valodu, kādā šo preventīvo darbu veikt. Ja Latvijas likumdevējs nevēlas izglītības programmā iekļaut kādus specifiskus tematus vai terminus, Eiropas Padome to nevar uzspiest darīt. Mērķis ir veicināt gan meiteņu, gan zēnu dabisko talantu un spēju attīstību, un paplašināt viņu izglītības, profesionālās un dzīves iespējas, kā arī, protams, novērst vardarbīgu uzvedību.

Centrs MARTA aicina saglabāt Latvijas apņemšanos un balsot pret izstāšanos no konvencijas – par drošību, par cieņu un par stiprām ģimenēm bez vardarbības.

Esam gatavas tikties un skaidrot Konvencijas pienesumu, tāpat arī atbildēt uz jautājumiem. Lūgums sazināties ar Centra MARTA Interešu aizstāvības nodaļas vadītāju Beatu Joniti (28351588, beata@marta.lv).