Centra MARTA vadītāja Iluta Lāce uzstājās Latvijas Ginekologu kongresā

Ir vardarbības aspekti, par kuriem sabiedrībā aizdomājamies daudz retāk. Arvien labāk spējam atpazīt fizisku, seksuālu un emocionālu vardarbību, taču pastāv arī vardarbības formas, kuras ir daudz grūtāk pamanīt un pierādīt. Viena no tām ir kontrolējoša vardarbība jeb piespiedu kontrole – sistemātiska otra cilvēka izolēšana, pazemošana, iebiedēšana un pakļaušana.

Tieši par šo vardarbības veidu un tā ciešo saistību ar seksuālu vardarbību un seksuālu ekspluatāciju Latvijas Ginekologu un dzemdību speciālistu asociācijas 10. kongresā stāstīja Centra MARTA vadītāja Iluta Lāce.

Ginekologa kabinets bieži vien ir viena no vietām, kur sieviete ar speciālistu paliek divatā. Tas nozīmē, ka ārsts var kļūt par pirmo cilvēku, kurš pamana signālus, kas liecina par vardarbību – ja speciālists zina, kam pievērst uzmanību un kā uzdot jautājumus drošā un empātiskā veidā, viena vizīte var kļūt par pirmo soli ceļā uz drošību, atbalstu un dzīvi bez vardarbības.

Kontrolējoša vardarbība ne vienmēr sākas ar atklātiem draudiem vai fiziskiem uzbrukumiem. Tā bieži ienāk attiecībās nemanāmi – partneris pārbauda telefonu, ierobežo kontaktus ar draugiem un ģimeni, kontrolē finanses, apģērbu vai pārvietošanos, pieņem lēmumus sievietes vietā un pakāpeniski pārņem kontroli pār viņas ikdienu. Ar laiku šī kontrole kļūst arvien intensīvāka, līdz cilvēks dzīvo pastāvīgā spriedzē un bailēs, zaudējot autonomiju un drošības sajūtu.

Centra MARTA pieredze rāda, ka kontrolējoša vardarbība ļoti bieži iet roku rokā ar seksuālu vardarbību un seksuālu ekspluatāciju, un ir pazīmes, kurām ginekologi var pievērst uzmanību savā ikdienas darbā.

Tie var būt pastāvīga trauksme, depresijas pazīmes, bailes runāt bez partnera klātbūtnes, partnera vēlme kontrolēt sarunu vai atrasties kabinetā vizītes laikā, neizskaidrojami fiziski ievainojumi, kā arī reproduktīvās veselības problēmas, kas var liecināt par seksuālu vardarbību.

Īpaši satraucoši ir tas, ka gan kontrolējoša vardarbība, gan seksuāla vardarbība ir cieši saistīta ar augstu letalitātes risku, tāpēc speciālistu spēja laikus pamanīt šos signālus nav tikai profesionāla kompetence – tā var burtiski glābt dzīvību.

Diskusijas laikā tika aktualizēts arī jautājums par pierādījumu saglabāšanu seksuālās vardarbības gadījumos. Ir ļoti svarīgi, lai sievietes varētu pieņemt informētu un apzinātu lēmumu par vēršanos tiesībsargājošajās institūcijās, taču tikpat nozīmīgi ir nodrošināt iespēju saglabāt pierādījumus arī tad, ja konkrētajā brīdī sieviete vēl nav gatava ziņot policijai.

Piemēram, Austrijā šādi pierādījumi tiek uzglabāti līdz pat 10 gadiem, savukārt Francijā 3 gadus. Tas dod iespēju cietušajām izmantot šos pierādījumus vēlāk, kad viņas ir patiesi gatavas spert šo soli.

Pierādījumu saglabāšana ir arī cieši saistīta ar nepieciešamību attīstīt specializētus atbalsta centrus seksuālās vardarbības cietušajiem. Šādi centri ļautu veidot daudz ciešāku sadarbību starp veselības aprūpes speciālistiem, sociālajiem darbiniekiem, psihologiem, juristiem un citiem atbalsta dienestiem, radot cietušajām pieejamāku, koordinētāku un drošāku palīdzības sistēmu.

Vardarbības atpazīšana sākas ar spēju ieraudzīt to, kas bieži paliek apslēpts, un dažreiz viens uzmanīgi uzdots jautājums, viena droša saruna vai speciālista spēja pamanīt šķietami nemanāmas pazīmes var kļūt par sākumu dzīvei bez vardarbības.