Kas notiek ar dzimumu līdztiesību?
- polina413
- pirms 4 stundām
- Lasīts 3 min
Mūsdienu pasaulē dzimumu līdztiesība nekad nav bijusi pilnībā sasniegta, un tā netiks panākta arī 2026. gadā.
Pasaules Ekonomikas foruma 2025. gada ziņojumā dzimumu līdztiesība analizēta četrās jomās – ekonomiskā līdzdalība un iespējas, izglītība, veselība un izdzīvošana, kā arī politiskā līdzdalība. Tajā tika iekļautas 148 valstis, kas pārstāv aptuveni divas trešdaļas pasaules iedzīvotāju jeb aptuveni 75% pasaules ekonomiku.
Kopumā pasaulē ir izdevies mazināt 68,8% no dzimumu nevienlīdzības plaisas, taču, neraugoties uz šo progresu, dzimumu līdztiesība joprojām ir 123 gadu attālumā – paredzēts, ka tā varētu iestāties 2148. gadā.
Uz doto brīdi nevienā pasaules valstī sievietes un vīrieši nav līdztiesīgi.
Latvija Dzimumu līdztiesības indeksā 2025. gadā ir ieguvusi 56,7 punktus no 100, ieņemot 24. vietu Eiropas Savienībā.
Lai gan dzimumu līdztiesība Latvijā laika gaitā pakāpeniski uzlabojas, mūsu valsts joprojām būtiski atpaliek no ES vidējā rādītāja – 63,4 punktiem, un attālums no ES vidējā līmeņa turpina pieaugt.
Latviju Dzimumu līdztiesības indeksā apsteidz Grieķija, Rumānija, Horvātija, Slovākija, Polija, Slovēnija, Bulgārija, Malta, Igaunija, Lietuva, Austrija, Itālija, Vācija, Portugāle, Luksemburga, Somija, Beļģija, Īrija, Nīderlande, Spānija, Dānija, Francija un Zviedrija.
Saskaņā ar Eiropas Dzimumu līdztiesības institūta (EIGE) datiem dzimumu nevienlīdzību Latvijā veicina vairāki savstarpēji saistīti faktori: sieviešu lielāka nodarbinātība zemāk apmaksātās nozarēs, ierobežota piekļuve vadošiem amatiem, būtiskas atšķirības atalgojumā, sabiedrībā iesakņojušies dzimumu stereotipi, nevienlīdzīgs bērnu aprūpes un mājsaimniecības darbu slogs, augsts vardarbības līmenis, kā arī sieviešu nepietiekama pārstāvniecība lēmumu pieņemšanā. Tas viss negatīvi ietekmē Latvijas rādītājus, neskatoties uz pakāpeniskiem uzlabojumiem.
Piemēram, Latvijā sievietes vidēji nopelna 71% no partnera-vīrieša ienākumiem, savukārt vīrieši pelna vidēji par 40% vairāk nekā viņu partneres. Kopš 2015. gada šī plaisa ir palielinājusies – gan sieviešu ienākumu samazinājuma, gan vīriešu ienākumu pieauguma dēļ. Atšķirības ir visizteiktākās pāru vidū ar bērniem un vecuma grupā no 25 līdz 49 gadiem.
Vecāku vidū, kuriem ir bērni vecumā no 0 līdz 11 gadiem, 41% sieviešu ik dienu velta vairāk nekā piecas stundas bērnu aprūpei, kamēr vīriešu vidū to dara tikai 15%.
Mājsaimniecības darbos ikdienā iesaistās 56% sieviešu, salīdzinot ar 29% vīriešu. Šī nevienlīdzība ir vēl izteiktāka ģimenēs ar bērniem.
Īpaši satraucoši ir EIGE dati par kontroli un vardarbību. 37% sieviešu un 50% vīriešu uzskata par pieņemamu, ja vīrietis kontrolē sievas finanses, savukārt 78% sieviešu un 69% vīriešu piekrīt apgalvojumam, ka sievietes ir vismaz daļēji vainīgas, ja viņu intīmās fotogrāfijas tiek izplatītas tiešsaistē bez viņu piekrišanas.
Dzimumu līdztiesība nav iespējama, ja sieviešu tiesības pašām lemt par savu ķermeni tiek ierobežotas. Ja sievietēm nav kontroles pār savu ķermeni, viņām tiek liegta arī kontrole pār savu nākotni.
Dzimumu līdztiesība nav iespējama, ja vardarbība pret sievietēm tiek normalizēta, ja sievietes tiek vainotas piedzīvotajā un ja likumi, kas paredzēti viņu aizsardzībai, tiek apšaubīti.
Dzimumu līdztiesība nav iespējama arī tad, ja sievietes nejūtas drošas digitālajā vidē, ja viņas ir spiestas sevi cenzēt vai atteikties no dažādu platformu lietošanas, lai izvairītos no uzbrukumiem un naida.
Saskaņā ar OECD rekomendācijām politikas veidotājiem ir nepieciešams:
Regulāri izvērtēt dzimumu nevienlīdzības plaisas, ieviest jaunus politikas risinājumus un stiprināt jau esošās saistības dzimumu līdztiesības jomā;
Nodrošināt vienlīdzīgu piekļuvi kvalitatīvai izglītībai, veicināt darba un privātās dzīves līdzsvaru, taisnīgāku apmaksātā un neapmaksātā darba sadali, kā arī pieejamu un kvalitatīvu aprūpi bērniem un senioriem;
Veicināt kvalitatīvu pētniecību un datu ieguvi, lai nodrošinātu politikas īstenošanas uzraudzību;
Integrēt dzimumu perspektīvu visās politikas jomās, arī tajās, kas tradicionāli netiek saistītas ar dzimumu līdztiesību;
Veidot savstarpēji sasaistītus politikas risinājumus, kas atspoguļo dzimumu nevienlīdzības problēmu;
Īstenot intersekcionālu pieeju, atzīstot cilvēku daudzveidīgo pieredzi un realitāti.
Tajā pašā laikā, nevienlīdzības mazināšanā var iesaistīties ikviens no mums, piemēram:
Veicinot līdztiesību savās attiecībās un mājās, vienlīdzīgi sadalot mājsaimniecības darbus un bērnu aprūpi neatkarīgi no dzimuma.
Atpazīstot un apšaubot dzimumu stereotipus. To var iemācīties darīt, lasos grāmatas, rakstus un pētījumus par dzimumu nevienlīdzību, lai padziļinātu izpratni par šo jautājumu.
Uzklausot un atbalstot sieviešu pieredzi, nostājoties sievietes pusē un ticot viņai.
Balsojot vēlēšanās, izmantojos savu balsi, lai ievēlētu līderus, kuriem rūp dzimumu vienlīdzība.
