Kāpēc feminisms ir svarīgs?
- pirms 42 minūtēm
- Lasīts 3 min
Feminisma mērķis ir vienkāršs un skaidrs – novērst sistēmiskas struktūras, normas un prakses, kas rada un uztur sieviešu apspiešanu sabiedrībā. Tas nozīmē veidot pasauli, kurā sievietēm un vīriešiem ir vienlīdzīgas tiesības, iespējas un drošība.
Taču nav taisnība, ka šis mērķis jau ir sasniegts. Lai gan gadu gaitā ir panākts ievērojams progress, līdzās vēsturiski iesakņotajai nevienlīdzībai rodas arī jaunas diskriminācijas formas, kas joprojām ierobežo sieviešu iespējas, drošību un pilnvērtīgu līdzdalību sabiedrībā.
Vienlaikus daudzviet pasaulē pieaug radikāli labējo un konservatīvo ideju ietekme, kas apšauba dzimumu līdztiesības principus un cenšas vājināt jau izcīnītās sieviešu tiesības. Šādā vidē feministiskās idejas bieži tiek apstrīdētas, feministes un feministi piedzīvo uzbrukumus, bet pats termins nereti tiek izmantots kā lamuvārds.
Patiesībā tā būtība ir vienkārša: cīņa par dzimumu līdztiesību un sieviešu tiesību aizsardzību. Un šī cīņa joprojām ir nepieciešama un svarīga.
Pasaulē ik pēc desmit minūtēm sieviete tiek nogalināta intīmā partnera vai ģimenes locekļa rokās. Vardarbība pret sievietēm ir strukturāla problēma, kas skar miljoniem cilvēku.
Arī Latvijā situācija ir satraucoša. Katru ceturto sievieti kopš 15 gadu vecuma ir skārusi fiziska vai seksuāla vardarbība. Vairāk nekā pusei no šīm sievietēm (61%) vardarbības rezultātā radušās veselības problēmas. Gandrīz trešdaļa sieviešu (29%) ir piedzīvojušas psiholoģisku vardarbību no partnera, 10% – vajāšanu, bet 11% – seksuālu uzmākšanos darbavietā. Turklāt 23% sieviešu, kuras piedzīvojušas vardarbību pēdējā gada laikā, par to nevienam nav stāstījušas.
Nevienlīdzība izpaužas arī ekonomikā. Latvijā saglabājas būtiska atalgojuma atšķirība starp sievietēm un vīriešiem – 2024. gadā tā bija 13,9%.
Šo atšķirību veido vairāki faktori: profesiju segregācija, jo sievietes biežāk strādā zemāk apmaksātās nozarēs, piemēram, izglītībā un sociālajā darbā; mazāka pārstāvniecība augstos amatos; kā arī nevienlīdzīgs bērnu aprūpes un mājsaimniecības pienākumu sadalījums. Rezultātā sievietēm bieži ir mazāki uzkrājumi un zemākas pensijas nākotnē.
Lai gan situācija pakāpeniski uzlabojas, sievietes joprojām ir nepietiekami pārstāvētas politikā un uzņēmumu vadībā. Tas nozīmē, ka daudzos gadījumos svarīgu lēmumu pieņemšanā dominē viena dzimuma (vīriešu) pieredze un redzējums.
Ja lēmumu pieņemšanā nepietiekami tiek pārstāvēta puse sabiedrības, pastāv risks, ka daļa problēmu paliek nepamanītas vai netiek pienācīgi risinātas. Tas nozīmē arī mazāk redzamu sieviešu līderības piemēru, kas var ietekmēt jaunās paaudzes priekšstatus par to, kas dzīvē ir iespējams.
Bažas rada arī jaunākās paaudzes attieksmes. 2026. gada janvārī publicētā starptautiskā pētījumā, kurā piedalījās vairāk nekā 23 tūkstoši respondentu no 29 valstīm, atklājas satraucošas tendences Z paaudzes vidū.
31% Z paaudzes vīriešu uzskata, ka sievai vienmēr jāpakļaujas savam vīram.
33% uzskata, ka vīram jābūt noteicošajam vārdam svarīgu lēmumu pieņemšanā.
24% domā, ka sievietei nevajadzētu izskatīties pārāk neatkarīgai vai pašpietiekamai.
34% uzskata, ka sievietēm jācenšas būt pievilcīgām.
21% uzskata, ka vīrieši, kuri iesaistās bērnu aprūpē, ir mazāk vīrišķīgi.
Šie priekšstati liecina, ka dzimumu stereotipi ne tikai nav izzuduši, bet dažos gadījumos pat atgriežas jaunās formās.
Tikmēr digitālā vide rada pavisam jaunus riskus. Internets un tehnoloģijas ir devušas sievietēm vairāk iespēju piedalīties publiskajā telpā, taču vienlaikus tās ir radījušas arī jaunas vardarbības formas.
Tās ietver intīmu attēlu izplatīšanu bez piekrišanas, uzmākšanos tiešsaistē, mākslīgā intelekta radītus attēlus vai video, naida runu sociālajos tīklos, privātas informācijas publiskošanu, vajāšanu un izsekošanu internetā, kā arī mizogīniskas kopienas, kas organizēti kurina naidu pret sievietēm.
Mazāk nekā 40% valstu pasaulē ir pieņēmušas likumus, kas aizsargā sievietes no kiberuzmākšanās vai vajāšanas tiešsaistē.
38% sieviešu ir piedzīvojušas vardarbību internetā, bet 85% ir bijušas liecinieces digitālai vardarbībai pret citām sievietēm.
Īpaši satraucoša ir mākslīgā intelekta radītā dziļviltojumu pornogrāfija. 90–95% no visiem internetā izplatītajiem dziļviltojumiem ir pornogrāfiska rakstura, un aptuveni 90% no tiem attēlo sievietes. Pēdējo gadu laikā šāda satura apjoms ir pieaudzis par vairāk nekā 900%, un 93% upuru ir sievietes.
Tas viss skaidri parāda vienu: sievietes joprojām nav drošībā. Tieši tāpēc feminisms ir nepieciešams.
Mēs skaidri redzam, ka sievietes joprojām tiek sistemātiski ierobežotas, apklusinātas un vājinātas. Mēs redzam, kā dažādās pasaules valstīs sieviešu tiesības tiek apšaubītas vai pat atņemtas. Progress nav neatgriezenisks. Bez modrības, solidaritātes un rīcības tas var pazust daudz ātrāk, nekā tika panākts.
