Demokrātija un sieviešu tiesības – kāds sakars?

Demokrātija nav tikai vēlēšanas un politiski procesi. Demokrātija rada vidi cilvēktiesību aizsardzībai, savukārt cilvēktiesības, līdzdalība, vienlīdzība, brīvība un tiesiskums ir pašas demokrātijas svarīgākie principi. Demokrātiskas valsts pienākums ir aizsargāt ikviena cilvēka drošību, brīvību un cilvēktiesības, un sieviešu tiesības ir viens no skaidrākajiem indikatoriem tam, cik stipra un noturīga ir demokrātija.

Šobrīd Latvija piedzīvo politiski turbulentu laiku – tiek veidota jauna valdība, sabiedrībā pieaug polarizācija, publiskajā telpā populisms kļūst arvien skaļāks, bet antidženderisma retorika un uzbrukumi pilsoniskajai sabiedrībai pastiprinās.

Latvijā pastāv demokrātiskas institūcijas un tiesiskais ietvars ir salīdzinoši spēcīgs, tomēr nestabilitāte rada riskus. Brīžos, kad sabiedrībā pieaug bailes, nedrošība un polarizācija, tieši sieviešu un minoritāšu tiesības bieži kļūst par ērtu instrumentu vēlētāju mobilizēšanai.

Tas notiek vairāku iemeslu dēļ.

• Pirmkārt, autoritārām un populistiskām kustībām ir nepieciešams radīt “iekšējo ienaidnieku”, pret kuru vērst sabiedrības dusmas.

• Otrkārt, sieviešu tiesības ir cieši saistītas ar autonomiju, izglītību, ekonomisko neatkarību un līdzdalību politikā – tas viss stiprina demokrātiju un mazina autoritāras varas iespējas kontrolēt sabiedrību.

• Treškārt, uzbrukumi sieviešu un minoritāšu tiesībām bieži kalpo kā tests tam, cik tālu vara var aiziet. Ja sabiedrība pieļauj vienas grupas tiesību ierobežošanu, daudz vieglāk kļūst ierobežot arī citu grupu brīvības.

  
  

Pēdējo gadu starptautiskie pētījumi rāda satraucošu tendenci – vairāk nekā puse pasaules valstu piedzīvo demokrātijas kvalitātes pasliktināšanos, vienlaikus sarūkot pilsoniskajai telpai. Tieši sieviešu tiesību organizācijas, feministes un cilvēktiesību aizstāves arvien biežāk kļūst par draudu, nomelnošanas kampaņu un digitālās vardarbības mērķi.

Trīs no četrām sieviešu cilvēktiesību aizstāvēm pasaulē ir saskārušās ar draudiem vai vajāšanu, bet katra ceturtā saņēmusi nāves draudus.

Digitālā vide šo problēmu tikai pastiprina. Sociālie mediji kļuvuši par telpu, kur mizogīnija un vardarbība pret sievietēm tiek normalizēta un organizēta. Sievietes politiķes, žurnālistes un aktīvistes piedzīvo nesamērīgi vairāk naida runas, seksistisku uzbrukumu un draudu nekā viņu kolēģi vīrieši.

Gandrīz trīs ceturtdaļas sieviešu žurnālistu pasaulē ir piedzīvojušas tiešsaistes vardarbību, un daudzas atzīst, ka tas liek pašcenzēties vai atkāpties no publiskās telpas. Tas ir tiešs trieciens demokrātijai, jo brīva un droša līdzdalība publiskajā telpā ir viens no tās pamatiem.

Sievietes politikā saskaras ar augstu vardarbības līmeni. Viņas regulāri piedzīvo seksismu, pazemojumus un uzbrukumus, kas vērsti ne tikai pret viņu idejām, bet arī dzimumu, izskatu vai privāto dzīvi. Daudzas atzīst, ka vardarbība ierobežo viņu vārda brīvību un līdzdalību politikā. Tādējādi demokrātija zaudē balsis, perspektīvas un cilvēkus, kuri varētu stiprināt sabiedrību. Sieviešu tiesības un pozīcijas sabiedrībā nevar būt pilnvērtīgi stiprinātas, ja sievietes, kaut arī netieši, tiek izslēgtas no diskusiju un lēmumu pieņemšanas telpas.

Tieši tāpēc demokrātijas aizsardzība nav iespējama bez sieviešu tiesību aizsardzības.

Demokrātija nozīmē sabiedrību, kurā ikviens cilvēks var dzīvot bez vardarbības, cilvēktiesību aizstāvji netiek apklusināti, bet pilsoniskā sabiedrība tiek stiprināta, nevis demonizēta. 

Laikā, kad Latvijā tiek veidota jauna valdība un definētas nākotnes prioritātes, ir svarīgi neaizmirst – cilvēktiesības ir demokrātijas pamats, nevis papildinājums koalīciju matemātikai.

Iepriekšējās valdības laikā tika:

• Ratificēta Eiropas Padomes Konvencija pret vardarbību.

• Pieņemts “Vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanas un apkarošanas plāns 2024.–2029. gadam” – pirmais visaptverošais valsts līmeņa stratēģiskais dokuments vardarbības mazināšanai Latvijā. 

• Ieviesta emocionālās vardarbības kriminalizācija. 

• Būtiski pastiprinātas sankcijas vardarbības ģimenē lietās – atcelta iespēja piemērot naudas sodu vai sabiedrisko darbu, saglabāta brīvības atņemšana vai probācijas uzraudzība un kriminalizēti arī maznozīmīgi miesas bojājumi vardarbības ģimenē kontekstā.

• Ieviesta elektroniskā uzraudzība augsta riska vardarbības veicējiem.

• Ieviests seksuālās uzmākšanās regulējums administratīvajā līmenī.

• Kriminalizēta intīma rakstura materiālu izplatīšana bez piekrišanas, kas attiecas arī uz MI ģenerētu vai manipulētu saturu. Kriminalizēti arī draudi šādu materiālu izplatīt.

• Pagarināti noilguma termiņi smagiem noziegumiem pret bērniem. Noilgums pagarināts no 20 uz 35 gadiem, sevišķi smagiem noziegumiem – līdz 40 gadiem.

• Pastiprināta cīņa pret cilvēku tirdzniecību – paplašināts cilvēku tirdzniecības jēdziens, ekspluatācijas formās iekļauta surogācija, piespiedu laulība un nelegāla adopcija. 

Centrs MARTA izsaka pateicību Evikas Siliņas valdībai par paveikto sieviešu tiesību un no vardarbības cietušo personu aizsardzības labā un uzmanīgi seko līdzi tam, kādas apņemšanās spēs īstenot jaunā valdība, lai stiprinātu cilvēktiesības.