Cilvēku tirdzniecība Eiropā pieaug: visvairāk cieš sievietes un meitenes
Atzīmējot 18. oktobri – Eiropas Savienības dienu pret cilvēku tirdzniecību –, Centrs MARTA atgādina, ka cilvēku tirdzniecība ne vienmēr sākas ar nolaupīšanu vai piespiedu pārvietošanu pāri robežai.
Nereti tā sākas ar vilinošu darba piedāvājumu, romantisku attiecību solījumiem vai šķietamu palīdzību finansiālās grūtībās. Vēlāk seko draudi, manipulācijas, vardarbība un kontrole, kas neļauj cilvēkam izkļūt no ekspluatācijas.
Eiropas Savienībā turpina pieaugt identificēto cilvēku tirdzniecības upuru skaits, un lielākā daļa cietušo joprojām ir sievietes un meitenes.
Seksuālā ekspluatācija joprojām ir izplatītākā cilvēku tirdzniecības forma Eiropā
Saskaņā ar jaunāko Eiropas Komisijas ziņojumu 2023.–2024. gadā Eiropas Savienībā tika reģistrēti 20 022 cilvēku tirdzniecības upuri – par 16,1% vairāk nekā iepriekšējā divu gadu periodā. Patiesais cietušo skaits, visticamāk, ir ievērojami lielāks, jo daudzi cilvēku tirdzniecības gadījumi netiek atklāti.
Sievietes un meitenes veido 63% no visiem identificētajiem upuriem. Īpaši smaga situācija ir seksuālās ekspluatācijas jomā, kur sievietes un meitenes veido 93% no cietušajiem.
Seksuālā ekspluatācija joprojām ir izplatītākā cilvēku tirdzniecības forma Eiropas Savienībā – 48% no reģistrētajiem gadījumiem. Tai seko darbaspēka ekspluatācija (38%), kā arī citas formas, tostarp piespiedu ubagošana, piespiedu noziedzīgas darbības un piespiedu laulības.
Centrs MARTA uzsver, ka seksuālā ekspluatācija nav tikai organizētās noziedzības problēma – tā ir cieši saistīta ar dzimumu nevienlīdzību, vardarbību pret sievietēm un pieprasījumu pēc seksuālas izmantošanas. Kamēr pastāv pieprasījums un iespēja gūt peļņu no citu cilvēku ekspluatācijas, sieviešu un meiteņu ievainojamība turpinās tikt izmantota.
Vienlaikus mainās arī veidi, kā cilvēki tiek vervēti un pakļauti ekspluatācijai – cilvēku tirdzniecībā arvien plašāk tiek izmantotas arī jaunās tehnoloģijas, tostarp mākslīgais intelekts. Ar tā palīdzību noziedznieki var veidot pārliecinošus, bet nepatiesus darba piedāvājumus, uzrunāt potenciālos upurus dažādās valodās un automatizēt saziņu, lai iegūtu viņu uzticību un vēlāk pakļautu manipulācijām un kontrolei.
Arvien biežāk seksuālā ekspluatācija notiek arī digitālajā vidē. Sievietes tiek vervētas sociālajos tīklos un iepazīšanās platformās, tīmekļvietnēs tiek ievietoti sludinājumi, kuros viņas tiek “piedāvātas” seksuālai izmantošanai, kā arī sievietes tiek piespiestas veikt seksuāla rakstura darbības tiešsaistes video pārraidēs. Digitālās tehnoloģijas ļauj noziedzniekiem kontrolēt un ekspluatēt cietušās arī attālināti, vienlaikus apgrūtinot šo noziegumu atklāšanu.
Cilvēku tirdzniecība Latvijā
Cilvēku tirdzniecības problēma skar arī Latviju. Latvijas iedzīvotāji tiek pakļauti ekspluatācijai gan ārvalstīs, gan tepat Latvijā, turklāt par cilvēku tirdzniecības upuriem mūsu valstī kļūst arī citu valstu pilsoņi.
Eiropas Komisijas ziņojumā Latvija īpaši izcelta saistībā ar darbaspēka ekspluatāciju – tā ir viena no četrām ES dalībvalstīm, kurās šī ir dominējošā identificētās cilvēku tirdzniecības forma. Ziņojumā Latvija minēta arī saistībā ar seksuālo ekspluatāciju digitālajā vidē un fiktīvām laulībām, tostarp starptautisku noziedzīgu shēmu, kurā tika organizētas 133 fiktīvas laulības.
Viens no ziņojumā aprakstītajiem gadījumiem atklāj, cik plaši un organizēti var darboties cilvēku tirgotāji. Latvijas, Portugāles un Kipras tiesībaizsardzības iestāžu kopīgā izmeklēšanā tika atklāta noziedzīga shēma, kuras ietvaros bija organizētas 133 fiktīvas laulības. Tajā tika iesaistītas arī Latvijā un Portugālē savervētas sievietes, kuras noziedznieki maldināja ar nepatiesiem solījumiem.
2025. gadā Latvijā tika identificēti 22 cilvēku tirdzniecības upuri, no kuriem astoņām sievietēm palīdzību sniedza Centrs MARTA. Taču šie skaitļi neatspoguļo realitāti – daudzi cilvēku tirdzniecības gadījumi netiek atklāti, un cietušie paliek bez nepieciešamās palīdzības.
Cilvēku tirdzniecībā cietušie bieži vien neziņo par piedzīvoto vairāku iemeslu dēļ, tostarp, jo baidās no pāridarītājiem, neuzticas iestādēm, izjūt kaunu, ir ekonomiski atkarīgi no ekspluatētājiem. Daļa cietušo pat neapzinās, ka tas, ko viņi ir piedzīvojuši, ir cilvēku tirdzniecība.
Tāpēc viens no būtiskākajiem izaicinājumiem Latvijā ir savlaicīga cietušo atpazīšana un piekļuve specializētai palīdzībai. Nepietiek tikai atklāt noziegumu – ir jānodrošina, lai cietušais saņemtu drošību, psiholoģisku, sociālu un juridisku atbalstu un iespēju atjaunot neatkarību.
Eiropā stiprina cietušo aizsardzību, taču progress nav pietiekams
Pēdējos gados Eiropas Savienībā sperti nozīmīgi soļi cilvēku tirdzniecības apkarošanā. 2024. gadā Eiropas Savienība pieņēma grozījumus direktīvā par cilvēku tirdzniecības novēršanu un apkarošanu, paplašinot cilvēku tirdzniecības definīciju un stiprinot cietušo aizsardzību.
Grozījumi paredz efektīvāku sadarbību starp policiju, sociālajiem dienestiem, tiesībaizsardzības iestādēm un nevalstiskajām organizācijām, kā arī labāku speciālistu sagatavotību cilvēku tirdzniecības atpazīšanai.
Taču pieņemtie likumi vēl nenozīmē, ka cietušo aizsardzība visur darbojas vienlīdz efektīvi. Līdz 2026. gada septembrim tikai sešas ES dalībvalstis – Bulgārija, Igaunija, Horvātija, Itālija, Ungārija, Portugāle – bija paziņojušas par nepieciešamo tiesību normu pieņemšanu atbilstoši pārskatītajai direktīvai, savukārt pret 20 dalībvalstīm, tostarp Latviju, Eiropas Komisija sāka pārkāpuma procedūras par nepilnīgu direktīvas pārņemšanu.
Tas vēlreiz apliecina, ka starp politiskajām apņemšanām un reālu aizsardzību praksē joprojām pastāv plaisa.
Jauna ES stratēģija – lielāks uzsvars uz prevenciju un cietušo aizsardzību
Šī gada 16. oktobrī Eiropas Komisija publicēja arī atjaunoto ES stratēģiju cilvēku tirdzniecības apkarošanai, nosakot turpmākās prioritātes.
Jaunajā stratēģijā īpaša uzmanība pievērsta cilvēku tirdzniecības novēršanai digitālajā vidē, ciešākai sadarbībai ar uzņēmumiem un tiešsaistes platformām, starptautisko noziedzīgo tīklu apkarošanai, ekspluatācijas risku mazināšanai migrācijas un krīzes situācijās, kā arī labākai cietušo aizsardzībai.
Būtiski, ka stratēģijā tiek uzsverta nepieciešamība ņemt vērā dzimumu nevienlīdzību un dažādos apstākļus, kas cilvēkus padara ievainojamākus pret ekspluatāciju.
Centra MARTA ieskatā cilvēku tirdzniecības novēršanai jāiet roku rokā ar vardarbības pret sievietēm mazināšanu, sieviešu ekonomiskās neatkarības stiprināšanu un pieprasījuma pēc seksuālās ekspluatācijas mazināšanu. Vienlaikus Latvijā jāstiprina speciālistu zināšanas, institūciju sadarbība un jānodrošina stabils finansējums specializētajiem atbalsta pakalpojumiem.
Cilvēku tirdzniecības sekas nebeidzas brīdī, kad cilvēks izkļūst no ekspluatācijas. Lai atgūtu drošības sajūtu, pārvarētu vardarbības sekas un atjaunotu patstāvīgu dzīvi, nereti nepieciešams ilgstošs atbalsts.
Eiropas Savienības dienā pret cilvēku tirdzniecību Centrs MARTA uzsver – cilvēku tirdzniecība nav tikai noziedzības apkarošanas jautājums. Tas ir jautājums par cilvēktiesībām, dzimumu līdztiesību un mūsu sabiedrības spēju aizsargāt cilvēkus no ekspluatācijas.
