Centra MARTA atzinums par “Ģimenes vērtību un veselībpratības” moduļa izstrādi
Centrs MARTA ir iepazinies ar Izglītības un zinātnes ministrijas informatīvo ziņojumu “Vispārējās izglītības satura pilnveide” un tajā paredzēto “Ģimenes vērtību un veselībpratības” satura moduļa izstrādi pamatizglītības posmam. Ministru kabinets informatīvo ziņojumu apstiprināja 2026. gada 6. oktobrī. Publiski sniegtā informācija paredz, ka konkrētie risinājumi līdz 2027. gada 30. aprīlim vēl tiks izvērtēti un izstrādāti konsultācijās ar sociālajiem un sadarbības partneriem, Veselības ministriju un veselības nozares pārstāvjiem, bet satura īstenošana plānota pakāpeniski no 2027. gada septembra.
Centrs MARTA atbalsta nepieciešamību Latvijas skolās stiprināt bērnu un jauniešu veselībpratību un prasmes veidot cieņpilnas, drošas attiecības. Vienlaikus uzskatām, ka, ja valsts vēlas investēt ģimenē kā institūtā, centrā jābūt attiecību kvalitātei - cieņai, drošībai, vienlīdzībai, savstarpējai atbildībai un brīvībai no vardarbības. Ģimene pati par sevi ne vienmēr ir bērnam droša vide - Latvijā 30,1% sieviešu un 17,3% vīriešu, kuriem bijušas partnerattiecības, ir piedzīvojuši vismaz vienu vardarbības formu no intīmā partnera; visbiežāk tā ir psiholoģiskā vardarbība.
2025. gadā 961 bērns Latvijā bija reģistrēts kā tāds, kura dzīvība, veselība vai attīstība ir apdraudēta vardarbības vai pamatotu aizdomu par vardarbību dēļ, salīdzinot ar 653 bērniem 2024. gadā1. Tādēļ saturam par ģimeni jāpalīdz bērnam un jaunietim saprast gan to, kā izskatās veselīgas attiecības, gan to, kā atpazīt situācijas, kurās ģimenē vai romantiskajās attiecībās tiek pārkāptas personas robežas un tiesības.
Šāds skatījums atbilst arī 2026. gadā publicētā Eiropas Padomes ekspertu grupas GREVIO sākotnējās izvērtēšanas ziņojuma par Latviju secinājumiem. GREVIO īpaši uzsver primārās prevencijas lomu, nepieciešamību mazināt kaitīgus dzimumu stereotipus un aizspriedumus, kā arī izglītībā sistemātiski iekļaut sieviešu un vīriešu līdztiesību, nestereotipiskas dzimumu lomas, savstarpēju cieņu, nevardarbīgu konfliktu risināšanu, tiesības uz personas neaizskaramību un izpratni par dzimumā balstītas vardarbības formām (GREVIO(2026)4, 100.-118. punkts).
Par vardarbības prevencijas un veselīgu attiecību jautājumu iekļaušanu
Iebildums: Plānotā moduļa tematiskajā ietvarā ietvertas savstarpējās un romantiskās attiecības, attiecību robežas, konflikti, pubertāte, stereotipi, atbildība un vērtībās balstītas attiecības. Tomēr no publiski pieejamās informācijas nav pietiekami skaidrs, vai un kā modulī sistemātiski un vecumam atbilstoši tiks nodrošināta vardarbības prevencija un izglītība par veselīgām un drošām attiecībām. Vispārīgu tēmu “attiecības un robežas” vai “konflikts” iekļaušana pati par sevi nenodrošina, ka bērni apgūs prasmes atpazīt emocionālu, fizisku un seksuālu vardarbību, kontrolējošu uzvedību, seksuālu uzmākšanos vai tehnoloģijās balstītu vardarbību. Tāpat tā pati par sevi negarantē izpratni par piekrišanu, ķermeņa autonomiju, personiskajām robežām, drošu rīcību digitālajā vidē un palīdzības meklēšanu.
Centra MARTA praktiskā pieredze2 darbā ar vardarbībā cietušām personām rāda, ka vardarbība bieži notiek tieši ģimenē vai intīmajās attiecībās. Tādēļ bērnam, kurš vardarbību piedzīvo mājās, skolā apgūtajam saturam ir jāpalīdz saprast, ka vardarbība nav normāla ģimenes attiecību sastāvdaļa, ka par to nav atbildīgs cietušais un ka palīdzības meklēšana nav vēršanās pret ģimeni. Ģimenes institūta stiprināšanai jānozīmē drošu un cieņpilnu attiecību stiprināšana, nevis jebkuru ģimenes attiecību nekritiska idealizēšana.
GREVIO atzinīgi vērtē to, ka Latvijā daļa Stambulas konvencijas 14. pantā noteikto principu jau ir integrēti izglītības saturā, tomēr norāda, ka izkliedētu, starppriekšmetu pieeju būtu lietderīgi papildināt ar strukturētāku un redzamāku mācīšanu, lai nodrošinātu pietiekamu dziļumu, konsekvenci un efektivitāti. GREVIO Latvijai iesaka apsvērt īpašus mācību moduļus, kuros vardarbības pret sievietēm formas un to saikne ar savstarpēju cieņu, nevardarbīgu konfliktu risināšanu un sieviešu un vīriešu līdztiesību tiktu aplūkota nepārprotami (GREVIO(2026)4, 112.-118. punkts).
Piedāvātā redakcija: Papildināt plānotā moduļa izstrādes uzdevumu, skaidri paredzot, ka tā sasniedzamajos rezultātos un metodiskajos materiālos atbilstoši skolēnu vecumposmam tiek ietverti veselīgu un drošu attiecību veidošanas, vardarbības prevencijas, piekrišanas, ķermeņa autonomijas un personisko robežu, vardarbības ģimenē un romantiskajās attiecībās, seksuālas uzmākšanās, drošības digitālajā vidē un palīdzības meklēšanas jautājumi. Veselībpratības komponentā nepieciešams nodrošināt arī vecumam atbilstošas un pierādījumos balstītas zināšanas par seksuālo un reproduktīvo veselību, tostarp pubertāti, menstruāciju, seksuāli transmisīvajām infekcijām, kontracepciju un veselības profilaksi.
Par moduļa pierādījumos balstītu saturu, dzimumu lomām un Latvijas situācijas ņemšanu vērā
Iebildums: IZM pati ir definējusi vispārējās izglītības satura pilnveidi kā profesionāli pārvaldītu un pierādījumos balstītu procesu. Vienlaikus no publiski pieejamā moduļa koncepta nav identificējams, kādi konkrēti Latvijas dati, pētījumi un starptautiski atzītas rekomendācijas izmantotas tematiskā ietvara izstrādē un pēc kādiem kritērijiem tiks vērtēts turpmākais saturs. Tas ir īpaši būtiski, jo ģimene modulī tiek aplūkota kā centrāls sociāls institūts, savukārt Latvijas bērni aug ļoti dažādās ģimenēs un daļai bērnu ģimene vai romantiskās attiecības nav droša vide. Mācību saturam tādēļ jāspēj runāt ne tikai par ģimeni kā vērtību, bet arī par attiecību kvalitāti ģimenē - drošību, cieņu, vienlīdzīgu cilvēka vērtību, personisko autonomiju, atbildību un spēju meklēt palīdzību.
Īpaša uzmanība pievēršama dzimumu lomām un normām. Priekšstati par to, kā “pareizi” jāuzvedas sievietei vai vīrietim, kuram ģimenē jāuzņemas aprūpes un mājsaimniecības pienākumi, kam jāpieņem lēmumi vai kam attiecībās jāpiekāpjas, nav neitrāli. Tie var uzturēt nevienlīdzīgu varas un atbildības sadalījumu un radīt vidi, kurā kontrolējoša vai vardarbīga uzvedība tiek attaisnota, mazināta vai normalizēta.
Tieši šo risku GREVIO savā 2026. gada ziņojumā par Latviju izceļ īpaši. Eksperti norāda, ka vardarbības prevencija Latvijā pārāk bieži tiek formulēta dzimumneitrāli, nepietiekami atzīstot vardarbības pret sievietēm saikni ar kaitīgiem dzimumu stereotipiem, diskriminējošām praksēm un nevienlīdzīgām varas attiecībām. Šāda pieeja var aizēnot vardarbības pamatcēloņus un vājināt primārās prevencijas spēju tos mainīt (GREVIO(2026)4, 100.-105. punkts).
Mācību saturs nedrīkst nostiprināt vienu normatīvu ģimenes modeli vai hierarhiskas sieviešu un vīriešu lomas. Demokrātiskas un cilvēktiesībās balstītas izglītības uzdevums ir attīstīt bērna spēju kritiski izvērtēt stereotipus, izprast savu un citu cilvēku tiesības un veidot attiecības, kurās nav vardarbības, piespiešanas un diskriminācijas. Tas ir arī jautājums par vērtību telpu, kurā vēlamies dzīvot - vai ģimeni stiprinām ar savstarpēju cieņu un vienlīdzību, vai ar iepriekš noteiktu lomu nostiprināšanu.
Piedāvātā redakcija: Paredzēt, ka “Ģimenes vērtību un veselībpratības” moduļa saturs un sasniedzamie rezultāti tiek izstrādāti, ņemot vērā Latvijas datus: pētījumus par bērnu un jauniešu veselību, seksuālo un reproduktīvo veselību (menstruācijām, seksuāli transmisīvām infekcijām (STI), kontracepciju, personīgo higiēnu), vardarbības pieredzi, attiecībām un drošību, kā arī izvērtējot Pasaules Veselības organizācijas3, UNESCO4, UNICEF, Eiropas Padomes5 un citu kompetento starptautisko institūciju pierādījumos balstītās rekomendācijas. Moduļa saturā jāņem vērā arī situācijas, kurās ģimene vai romantiskās attiecības nav bērnam vai jaunietim droša vide, nodrošinot zināšanas par savām tiesībām, vardarbības atpazīšanu un palīdzības saņemšanas iespējām.
Papildus aicinām paredzēt obligātu izstrādāto mācību materiālu izvērtējumu no dzimumu līdztiesības, bērnu tiesību aizsardzības, diskriminācijas un vardarbības prevencijas perspektīvas. Tas atbilst GREVIO rekomendācijai sistemātiski pārskatīt mācību materiālus un programmas, identificējot un novēršot stereotipus un naratīvus, kas grauj sieviešu un vīriešu līdztiesību (GREVIO(2026)4, 118. punkts).
Par ekspertu loku, procesa caurskatāmību un bērnu un jauniešu līdzdalību
Iebildums: Kā apskatāmie temati moduļa saturā tiek minēti veselībpratība, pubertāte, identitāte, savstarpējās un romantiskās attiecības, personiskās robežas, ģimene un citi ar bērnu veselību un drošību saistīti jautājumi. Šāda satura kvalitatīvai izstrādei nav pietiekama tikai pedagoģiska vai sociālo zinību ekspertīze - nepieciešama daudznozaru pieeja. No sākotnēji publiskotajiem dokumentiem nav skaidri identificējams - kādi speciālisti piedalījušies moduļa koncepta un tematisko bloku izstrādē, kādas kompetences tie pārstāv un pēc kādiem principiem izraudzīti.
Atzinīgi vērtējam to, ka pēc Ministru kabineta 6. oktobra lēmuma publiskotajā informācijā paredzētas konsultācijas ar sociālajiem un sadarbības partneriem, Veselības ministriju un veselības nozares pārstāvjiem. Vienlaikus uzskatām, ka ekspertu lokam jābūt definētam plašāk un caurskatāmāk, jo mācību saturs skar ne tikai pedagoģiju un medicīnisku veselībpratību, bet arī bērnu tiesības, vardarbības prevenciju, dzimumu līdztiesību, psiholoģiju, seksualitātes izglītību un jaunatnes darbu. Dažādas profesionālās jomas identificē atšķirīgus riskus. Pedagogs var izvērtēt satura piemērotību mācību procesam, veselības profesionālis - medicīnisko precizitāti, savukārt vardarbības prevencijas speciālists - to, vai šķietami neitrāls formulējums nenormalizē kontrolējošu uzvedību, nevienlīdzīgas varas attiecības, upura vainošanu vai kaitīgus stereotipus. Tieši tādēļ bērnu veselības, drošības un attiecību jautājumu saturam jābalstās profesionālā ekspertīzē, bērnu tiesībās, datos un zinātniskos pierādījumos, nevis atsevišķu personu vai interešu grupu vērtību interpretācijās.
Vienlaikus pedagogiem šajā procesā jābūt iesaistītiem ne tikai kā vienai no ekspertu grupām vai gatavo materiālu aprobētājiem, bet kā pilnvērtīgiem moduļa izstrādes partneriem. Tieši pedagogi var izvērtēt, vai ekspertu izstrādātais saturs ir reāli īstenojams skolas ikdienā un vai tā apguvei paredzētais laiks un metodes ir samērīgas, un kādi praktiski izaicinājumi var rasties klasē. Pedagogu atgriezeniskā saite tādēļ nepieciešama jau satura un metodiskās pieejas izstrādes laikā, nevis tikai pēc gatava materiāla izveides.
Tikpat būtiski ir nodrošināt pedagogiem atbilstošu profesionālo un metodisko atbalstu. Pedagogiem nepieciešamas ne tikai zināšanas par to, ko mācīt, bet arī praktisks atbalsts, kā runāt ar skolēniem par tādiem jautājumiem kā vardarbība, seksualitāte, piekrišana, robežas un neveselīgas attiecības; kā veidot drošu sarunas vidi; kā reaģēt uz skolēnu jautājumiem un pieredzes atklāšanu; un kā rīkoties situācijās, kad mācību procesā atklājas iespējama vardarbība vai bērna apdraudējums. Tādēļ moduļa izstrāde ir cieši sasaistāma ar atbilstošu metodisko materiālu un pedagogu profesionālās kompetences pilnveides izstrādi.
Moduļa izstrādē nepieciešama bērnu un jauniešu jēgpilna līdzdalība. Saturs tiek veidots viņiem un par jautājumiem, kas tieši skar viņu ķermeni, veselību, drošību un attiecības. Līdzdalība nevar aprobežoties tikai ar gatava materiāla aprobāciju - jauniešu pieredzei jābūt vienam no avotiem, identificējot jautājumus, par kuriem viņiem trūkst uzticamas informācijas, kā arī valodu un pieejas, kas palīdz šo saturu patiešām saprast un izmantot.
Piedāvātā redakcija: Moduļa izstrādē līdztekus izglītības jomas speciālistiem iesaistīt sabiedrības veselības, seksuālās un reproduktīvās veselības, bērnu tiesību aizsardzības, vardarbības prevencijas, dzimumu līdztiesības, psiholoģijas un jaunatnes jomas ekspertus, kā arī organizācijas ar praktisku pieredzi darbā ar bērniem, jauniešiem un vardarbībā cietušām personām. Nodrošināt pedagogu pārstāvju jēgpilnu un sistemātisku iesaisti visos moduļa izstrādes un aprobācijas posmos, tostarp satura, sasniedzamo rezultātu un metodisko pieeju izstrādē un to praktiskās īstenojamības izvērtēšanā. Moduļa ieviešanu sasaistīt ar atbilstošu metodisko atbalstu un pedagogu profesionālās kompetences pilnveidi, nodrošinot pedagogiem ne tikai informāciju par apgūstamo saturu, bet arī zināšanas un praktiskus instrumentus modulī apskatīto tēmu mācīšanai un drošai rīcībai situācijās, kad mācību procesā tiek atklāta iespējama vardarbība vai bērna apdraudējums.
Nodrošināt procesa caurskatāmību, publiskojot moduļa koncepta un satura izstrādē iesaistīto ekspertu sastāvu, to kompetences jomas, ekspertu atlases principus un galvenos izmantotos datu un pierādījumu avotus. Paredzēt bērnu un jauniešu jēgpilnu līdzdalību moduļa izstrādes un aprobācijas procesā.
Par nepietiekamu sākotnējo laiku sabiedrības līdzdalībai un nepieciešamību nodrošināt pilnvērtīgas konsultācijas turpmākajā procesā
Iebildums: Informatīvā ziņojuma un Ministru kabineta sēdes protokollēmuma projekta sākotnējai saskaņošanai noteiktais četru dienu termiņš nebija samērīgs ar plānoto izmaiņu apjomu un nozīmīgumu. Plānotais saturs tieši skar bērnus, vecākus, pedagogus, izglītības iestādes un plašu profesionālo un pilsoniskās sabiedrības organizāciju loku. Šāds termiņš objektīvi ierobežoja iespējas iepazīties ar priekšlikumu, konsultēties ar pārstāvētajām mērķgrupām un sagatavot kvalitatīvus, datos un pierādījumos balstītus priekšlikumus.
Tā kā Ministru kabinets informatīvo ziņojumu jau ir apstiprinājis, īpaši svarīgi šo trūkumu novērst nākamajā procesa posmā. Valdības 6. oktobrī publiskotā informācija paredz, ka konkrētie moduļa risinājumi vēl tiks izstrādāti konsultācijās līdz 2027. gada 30. aprīlim.
Šis periods jāizmanto reālai, nevis formālai līdzdalībai, dodot iesaistītajām pusēm iespēju savlaicīgi iepazīties ar starpversijām, sniegt priekšlikumus un saņemt atgriezenisko saiti par to izvērtējumu. Jēgpilna sabiedrības līdzdalība šajā jautājumā ir būtiska ne tikai procesa leģitimitātei, bet arī satura kvalitātei. Jo plašāks un sensitīvāks ir mācību tematu loks, jo svarīgāk ir nodrošināt profesionālu dialogu starp pedagogiem, veselības speciālistiem, bērnu tiesību aizsardzības un vardarbības prevencijas ekspertiem, vecāku un jauniešu pārstāvjiem un pilsoniskās sabiedrības organizācijām.
Piedāvātā redakcija: Nodrošināt papildu un strukturētu konsultāciju procesu pirms lēmumu pieņemšanas par moduļa galīgo saturu un metodiskajiem materiāliem, paredzot publiski zināmu konsultāciju grafiku, iespēju iepazīties ar moduļa starpversijām, samērīgu termiņu rakstisku priekšlikumu iesniegšanai un atgriezenisko saiti par saņemto priekšlikumu izvērtējumu. Moduļa profesionālajā izstrādē un izvērtēšanā mērķtiecīgi iesaistīt attiecīgajās jomās kompetentus ekspertus un organizācijas, tostarp izglītības un pedagoģijas, sabiedrības veselības, bērnu tiesību aizsardzības, seksuālās un reproduktīvās veselības, vardarbības prevencijas, dzimumu līdztiesības, psiholoģijas un jaunatnes jomā, kā arī praktizējošus pedagogus. Saņemto priekšlikumu izvērtēšanā nodrošināt datos, zinātniskajos pierādījumos, bērnu tiesībās un attiecīgās jomas profesionālajā ekspertīzē balstītu pieeju. Vienlaikus nodrošināt bērnu un jauniešu, kā arī vecāku jēgpilnas līdzdalības iespējas jautājumos, kas tieši skar viņu pieredzi un moduļa praktisko īstenošanu.
Centrs MARTA uzskata, ka kvalitatīva izglītība par ģimeni, attiecībām un veselību var būt nozīmīgs ieguldījums gan sabiedrības veselībā, gan ģimeņu noturībā. Taču ģimeni stiprina nevis viena normatīva ģimenes vai dzimumu lomu modeļa nostiprināšana, bet cilvēku prasmes veidot attiecības, kurās ir cieņa, drošība, vienlīdzība, savstarpēja atbildība un brīvība no vardarbības.
Valsts pienākums nav iemācīt bērnam, ka ģimene vienmēr ir droša. Valsts pienākums ir palīdzēt bērnam saprast, kā izskatās droša ģimene un veselīgas attiecības, atpazīt situāciju, kad tādas tās nav, un zināt, kur meklēt palīdzību. Šādai pieejai jābūt konsekventi atspoguļotai moduļa sasniedzamajos rezultātos, metodiskajos materiālos, pedagogu sagatavošanā un satura izvērtēšanas procesā.
Tādēļ aicinām Izglītības un zinātnes ministriju “Ģimenes vērtību un veselībpratības” moduļa turpmākajā izstrādē skaidri nostiprināt vardarbības prevencijas, veselīgu un drošu attiecību, piekrišanas, personisko robežu, seksuālās un reproduktīvās veselības, dzimumu līdztiesības un palīdzības meklēšanas jautājumus; nodrošināt satura atbilstību Latvijas datiem un starptautiskajiem pierādījumos balstītajiem standartiem; veidot daudznozaru un caurskatāmu ekspertu procesu; kā arī nodrošināt jēgpilnu bērnu, jauniešu un pilsoniskās sabiedrības līdzdalību.
Centrs MARTA ir gatavs iesaistīties moduļa turpmākajā izstrādes un aprobācijas procesā, sniedzot ekspertīzi vardarbības prevencijas, veselīgu attiecību, piekrišanas, dzimumu līdztiesības un palīdzības meklēšanas jautājumos, kā arī daloties praktiskajā pieredzē darbā ar bērniem, jauniešiem un vardarbībā cietušām personām.
