Droša Latvija sākas drošās mājās

Droša Latvija sākas drošās mājās
Centra MARTA atklāta vēstule Latvijas jaunajai valdībai
Godātie valdības pārstāvji,
Nākamajos četros gados jums būs jāpieņem sarežģīti lēmumi par valsts drošību, ekonomikas izaugsmi, publiskajām finansēm, demogrāfiju un mūsu sabiedrības nākotni.
Centrs MARTA vēlas šo darbu sākt ar skaidru aicinājumu: stiprināt pēdējos gados panākto sieviešu un bērnu aizsardzībā un vardarbības novēršanu un dzimumu līdztiesību nostiprināt valsts politiskajā dienaskārtībā kā būtisku rādītāju drošai un ilgtspējīgai sabiedrībai.
Mēs rakstām ar bažām, bet arī ar gatavību sadarboties.
Centrs MARTA jau vairāk nekā 26 gadus ikdienā palīdz cilvēkiem, kuri piedzīvojuši vardarbību ģimenē, seksuālu vardarbību un cilvēku tirdzniecību. Mēs redzam ne tikai likumus un statistiku. Mēs redzam sievietes ar bērniem, kurām steidzami nepieciešama droša dzīvesvieta. Jaunietes, kuras piedzīvojušas seksuālu vardarbību. Sievietes, kuras gadiem cenšas panākt taisnīgumu. Bērnus, kuri aug vardarbības vidē.
Tāpēc vēlamies ļoti skaidri pateikt: vardarbības pret sievietēm novēršana nav šaurs ideoloģisks jautājums. Tas ir drošības, ģimenes, sabiedrības veselības, tiesiskuma un ekonomikas jautājums.
Droša ģimene nevar būt balstīta bailēs
Ja vēlamies Latvijā stipras ģimenes un bērnus, kuri vēlas savu nākotni veidot šeit, drošībai ir jāsākas mājās.
Ģimene nav stipra, ja viens tās loceklis dzīvo bailēs no otra. Bērnam nav droša bērnība, ja viņš ikdienā redz vardarbību. Sievietei nav reālas izvēles aiziet no vardarbīgām attiecībām, ja viņa zina, ka pēc krīzes dzīvokļa pakalpojuma izmantošanas viņai nebūs kur dzīvot vai kā uzturēt bērnus.
Tāpēc vardarbības novēršana nav politika pret ģimeni. Tā ir politika par veselīgu ģimeni un sabiedrības drošību.
Arī demogrāfijas politiku nevar veidot tikai ar pabalstiem. Valstij jāveido vide, kurā cilvēki jūtas droši veidot ģimeni, audzināt bērnus, strādāt un plānot savu nākotni.
Sieviešu drošība ir arī Latvijas ekonomikas jautājums
Latvija nevar atļauties neizmantot pusi sava cilvēkkapitāla.
Sievietes strādā, vada uzņēmumus un institūcijas, audzina nākamo paaudzi, maksā nodokļus un nodrošina lielu daļu Latvijas veselības, izglītības, sociālās aprūpes un citu nozaru darbaspēka.
Latvija ir viena no ES līderēm pēc sieviešu īpatsvara vadītāju amatos - 43,4 % vadītāju ir sievietes. Vienlaikus 2025. gadā sieviešu vidējā bruto stundas izpeļņa joprojām bija par 16,8 % zemāka nekā vīriešu izpeļņa.[1]
Vardarbībai ir arī tiešas ekonomiskas sekas - zaudētas darba dienas un produktivitāte, veselības aprūpes, policijas, tiesu, sociālās palīdzības un bērnu aizsardzības izmaksas. Eiropas Dzimumu līdztiesības institūts lēš, ka ar dzimumu saistītas vardarbības kopējās izmaksas ES sasniedz aptuveni 366 miljardus eiro gadā.[2]
Tāpēc investēt vardarbības prevencijā un savlaicīgā palīdzībā nozīmē arī rīkoties atbildīgi ar valsts naudu.
Aicinām turpināt darbu pie jau iesāktā:
1. Nosargāt Latvijas starptautiskās saistības un turpināt jau iesākto
Latvija nav sākusi darbu vardarbības pret sievietēm novēršanā no baltas lapas.
Mums ir saistoša ANO Konvencija par jebkuras sieviešu diskriminācijas izskaušanu (CEDAW), ANO Konvencija par bērna tiesībām, Eiropas Padomes Konvencija par cīņu pret cilvēku tirdzniecību un Stambulas konvencija. Latvijai kā Eiropas Savienības dalībvalstij ir jāievieš arī Direktīva (ES) 2024/1385 par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē apkarošanu.
Direktīva Latvijai pilnībā jātransponē līdz 2027. gada 14. jūnijam, un tajā ir skaidri nostiprināts princips, ka tās ieviešanu nedrīkst izmantot, lai samazinātu jau esošo cietušo aizsardzības līmeni.[3]
Tāpēc aicinām nākamo valdību neatgriezt Latviju atpakaļ jau izšķirtos cilvēktiesību jautājumos, bet koncentrēties uz to, lai Latvijas uzņemtās saistības reāli darbotos praksē.
Stambulas konvencija šobrīd Latvijā ir spēkā. Aicinām to saglabāt un pilnvērtīgi īstenot, kā arī Valdības rīcības plānā paredzēt konkrētus darbus GREVIO rekomendāciju ieviešanai.[4]
2. Pabeigt seksuālās vardarbības cietušo palīdzības sistēmas izveidi
Latvijā beidzot ir sākts darbs pie specializēta centra seksuālā vardarbībā cietušajiem. To nedrīkst apstādināt pusceļā.
Nepieciešams nodrošināt pastāvīgu finansējumu centram pie RAKUS un pakāpeniski veidot seksuālās vardarbības palīdzības sistēmu arī citos Latvijas reģionos.
Cietušajam jābūt iespējai nekavējoties saņemt medicīnisku, psiholoģisku, sociālu un juridisku palīdzību. Jānodrošina savlaicīga tiesu medicīniskā izmeklēšana un droša pierādījumu saglabāšana arī tad, ja cilvēks uzreiz pēc vardarbības vēl nav gatavs vērsties policijā.
Šādam pakalpojumam ir jābūt profesionālam, pieejamam un veidotam sadarbībā starp veselības aprūpes sistēmu, tiesībsargājošajām institūcijām un specializētajām nevalstiskajām organizācijām.
3. Panākt, lai jau pieņemtie likumi tiešām darbojas
Latvijā pēdējos gados ir izveidoti daudzi labi aizsardzības instrumenti. Tagad svarīgākais ir panākt, lai cilvēka drošība nebūtu atkarīga no tā, kurā pašvaldībā viņš dzīvo vai kurš konkrētais policists, sociālais darbinieks, bāriņtiesas pārstāvis vai tiesnesis izskata viņa lietu.
Nepieciešama:
vienota un regulāra policijas, prokuratūras, tiesu, bāriņtiesu un sociālo dienestu apmācība;
konsekventa apdraudējuma dzīvībai risku izvērtēšana;
efektīva pagaidu aizsardzība pret vardarbību;
elektroniskās uzraudzības pietiekama un efektīva izmantošana augsta riska gadījumos;
labāka informācijas apmaiņa starp institūcijām;
cietušā informēšana par viņa tiesībām jau pirmajā kontaktā ar valsti;
regulārs izvērtējums, vai jaunie likumi praksē tiešām palielina cilvēku drošību.
Likuma esamība pati par sevi vēl nepasargā cilvēku. To izdara profesionāla un savstarpēji koordinēta valsts rīcība.
4. Nesamazināt palīdzību tiem, kuriem tā nepieciešama visvairāk
Būtisku daļu valsts apmaksāto pakalpojumu vardarbībā cietušajiem Latvijā nodrošina specializētas nevalstiskās organizācijas.
Centrs MARTA Rīgā, Liepājā un Rēzeknē ikdienā nodrošina sociālo darbinieku, psihologu un juristu palīdzību cilvēkiem, kuri nereti pie mums nonāk visgrūtākajā dzīves brīdī.
Šie nav papildu vai dekoratīvi pakalpojumi. Dažkārt tie burtiski ir jautājums par cilvēka un viņa bērnu dzīvības un veselības nosargāšanu.
Tāpēc fiskālās disciplīnas un valsts pārvaldes efektivizācijas vārdā nedrīkst vājināt palīdzības sistēmu.
Aicinām:
saglabāt un pietiekami finansēt valsts apmaksāto sociālo rehabilitāciju vardarbībā cietušajiem;
pārskatīt pakalpojumu tarifus atbilstoši reālajām psihologu, juristu un sociālo darbinieku izmaksām;
finansēt arī pakalpojuma administrēšanu, telpas un speciālistu supervīzijas;
nodrošināt anonīmu palīdzības saņemšanas iespēju cilvēkiem, kuri baidās vērsties savas pašvaldības sociālajā dienestā;
izveidot diennakts specializēto palīdzības tālruni vardarbībā cietušajiem;
saglabāt pietiekamu un politiski neatkarīgu finansējumu pilsoniskajai sabiedrībai un specializētajām cilvēktiesību organizācijām.
Valstij ir nepieciešamas organizācijas, kas ne tikai sniedz pakalpojumus, bet arī spēj pateikt valstij, kur sistēma nedarbojas. Tāpēc interešu aizstāvības finansējums un neatkarīga pilsoniskā sabiedrība ir demokrātiskas valsts kvalitātes jautājums, nevis lieks administratīvs izdevums.
5. Investēt prevencijā, īpaši bērnu un jauniešu vidū
Vardarbību ir lētāk un cilvēcīgāk novērst, nekā gadiem risināt tās sekas.
Bērniem un jauniešiem jāiemācās atpazīt veselīgas un neveselīgas attiecības, saprast piekrišanu, atpazīt kontroli un vardarbību un zināt, kur meklēt palīdzību.
Šodien īpaši strauji pieaug riski digitālajā vidē - ievilināšana jeb grooming, digitāla vajāšana, intīmu attēlu izplatīšana bez piekrišanas un mākslīgā intelekta izmantošana seksuāla satura radīšanai.
Tāpēc nepieciešams stabils, nevis tikai projektu finansējums pierādījumos balstītām prevencijas programmām skolās un darbā ar jauniešiem, pedagogu un speciālistu sagatavošanai, jauniešu atbalsta grupām un drošām, tostarp anonīmām, palīdzības saņemšanas iespējām.
6. Turpināt cīņu pret cilvēku tirdzniecību un seksuālo ekspluatāciju
Latvijai jāturpina uzlabot cilvēku tirdzniecības upuru atpazīšanu un palīdzības sistēmu, īpaši stiprinot pirmās saskarsmes institūciju spēju pamanīt cilvēku, kurš nonācis ekspluatācijā.
Vienlaikus nepieciešama politika, kas mazina pieprasījumu pēc seksuālās ekspluatācijas, nevis soda vai stigmatizē cilvēkus, kuru ievainojamība tiek izmantota.
Cilvēkam, kurš vēlas izkļūt no prostitūcijas vai seksuālās ekspluatācijas, jābūt pieejamam reālam ceļam ārā - drošam mājoklim, veselības aprūpei, psiholoģiskai un juridiskai palīdzībai, izglītībai un iespējai atgriezties darba tirgū.
7. Neļaut dzimumu līdztiesībai pazust no valsts attīstības
Mūs satrauc, ka Nacionālā attīstības plāna un Latvija2050 sākotnējos ietvaros dzimumu līdztiesība un vardarbības pret sievietēm novēršana nebija skaidri nostiprinātas.
Valdības rīcības plānā šo kļūdu vajadzētu novērst.
Dzimumu līdztiesība nenozīmē, ka sievietēm un vīriešiem jābūt vienādiem. Tā nozīmē, ka cilvēka iespējas strādāt, veidot ģimeni, būt ekonomiski neatkarīgam, piedalīties valsts dzīvē un būt drošībā nedrīkst būt atkarīgas no viņa dzimuma.
Aicinām Valdības rīcības plānā skaidri paredzēt sieviešu un vīriešu vienlīdzīgu iespēju veicināšanu, vardarbības pret sievietēm mazināšanu un šo principu integrēšanu nodarbinātības, demogrāfijas, veselības, izglītības, sociālās, drošības un budžeta politikā.
Mēs aicinām turpināt iesākto
Pēdējo gadu laikā Latvijā ir izdarīts daudz.
Ir uzlabots Krimināllikums. Ieviesta elektroniskā uzraudzība. Stiprināta pagaidu aizsardzība pret vardarbību. Sākta seksuālās vardarbības centra veidošana. Attīstīti pakalpojumi cietušajiem. Uzlabota speciālistu izpratne.
Mūsu aicinājums jaunajai valdībai ir vienkāršs: novērtēt sasniegto un turpināt iesākto.
Drošība sākas ne tikai uz Latvijas robežas. Tā sākas mājās.
Stipra valsts ir valsts, kurā cilvēks zina, ka likums viņu aizsargās. Stipra ģimene ir ģimene, kurā nav jādzīvo bailēs. Atbildīga valsts ir valsts, kas negaida, kamēr vardarbības sekas kļūst daudz dārgākas un smagākas, bet rīkojas savlaicīgi.
Mēs aicinām jauno valdību saglabāt šos darbus, nosakot tiem atbildīgās institūcijas, termiņus, izmērāmus rezultātus un nepieciešamo finansējumu.
Centrs MARTA ir gatavs būt profesionāls un konstruktīvs sadarbības partneris jaunajai Saeimai un valdībai. Mums var atšķirties politiskie uzskati daudzos jautājumos. Taču sievietes tiesības būt drošībā, bērna tiesības augt bez vardarbības un valsts pienākums aizsargāt cilvēku nedrīkst būt atkarīgs no tā, kura partija konkrētajā brīdī atrodas valdībā.
Šajā jautājumā Latvijas valstij ir jāturpina iet uz priekšu.
Ar cieņu
Centrs MARTA
[1]Centrālā statistikas pārvalde, “Dzimumu līdztiesība: nodarbinātība un darba samaksa”: https://stat.gov.lv/lv/statistikas-temas/labklajibas-un-vienlidzibas-raditaji/dzimumlidztiesiba/6300-dzimumu-lidztiesiba
[2]European Institute for Gender Equality, “Costs of gender-based violence in the European Union”: https://www-s.eige.europa.eu/gender-based-violence/costs-of-gender-based-violence
[3]Directive (EU) 2024/1385, Articles 48-49: https://eur-lex.europa.eu/legal-content/EN/TXT/?uri=CELEX:32024L1385
[4]Council of Europe, Istanbul Convention - Latvia: https://www.coe.int/en/web/istanbul-convention/latvia


