Saeimas Juridiskā komisija neatbalstīja ar dzimumu saistīta motīva noteikšanu par slepkavību pastiprinošu apstākli
Saeimas Juridiskajā komisijā tika skatīts priekšlikums papildināt Krimināllikuma 117. pantu, skaidri nosakot ar dzimumu saistītu motīvu kā slepkavību pastiprinošu apstākli. Centrs MARTA izsaka pateicību tiem komisijas locekļiem, kuri priekšlikumu atbalstīja.
Diemžēl priekšlikums netika pieņemts, argumentējot, ka Krimināllikumā ietvertais jēdziens “sociālais naids” jau aptver arī naidu dzimuma dēļ.
Krimināllikuma grozījumi, kas paredz papildināt 117.pantu (slepkavība pastiprinošos apstākļos, vismaz 10 gadi cietumā) ar 13. punktu šādā redakcijā: tā izdarīta rasistisku, nacionālu, etnisku vai reliğisku motīvu vai sociālā naida dēļ.
Femicīds ir galēja dzimumā balstītas vardarbības izpausme – sievietes vai meitenes nogalināšana ar dzimumu saistīta motīva dēļ vai vardarbības pret sievieti kontekstā. Daudzos gadījumos pirms slepkavības cietusī ilgstoši piedzīvo kontroli, draudus, vajāšanu, psiholoģisku, fizisku vai seksuālu vardarbību, un slepkavība kļūst par šīs vardarbības eskalācijas galējo punktu.
Centra MARTA ieskatā ar pašreizējo regulējumu nepietiek. Ja dzimums likumā nav skaidri nosaukts, ar dzimumu saistīta motīva identificēšana praksē paliek tiesību normas interpretācijas jautājums. Tas nozīmē, ka nozieguma izvērtējums var būt atkarīgs arī no tā, vai konkrētajā gadījumā policija, prokuratūra un tiesa atpazīst dzimumā balstītas vardarbības dinamiku un spēj to pienācīgi ņemt vērā.
Tāpēc ir būtiski, lai likumā jēdzieni un normas būtu formulēti pietiekami skaidri un līdzīgi noziegumi netiktu vērtēti atšķirīgi. Centra MARTA ieskatā Krimināllikumā femicīds būtu jādefinē atsevišķi un par to jāparedz brīvības atņemšana uz vismaz 20 gadiem vai mūža ieslodzījums.
Vienlaikus femicīda novēršana nevar sākties tikai brīdī, kad sieviete jau ir nogalināta. Ir būtiski savlaicīgi atpazīt un nopietni vērtēt rīcību, kas rada apdraudējumu dzīvībai un var liecināt par femicīda risku. Draudi nogalināt, vajāšana, vardarbīga kontrole, psiholoģiska un seksuāla vardarbība ir nopietni riska signāli.
Īpaši bīstama ir neletāla žņaugšana, par kuru Latvijā nav paredzēts atsevišķs noziedzīga nodarījuma sastāvs. Starptautiskos pētījumos konstatēta cieša saistība starp iepriekš piedzīvotu intīmā partnera īstenotu neletālu žņaugšanu un vēlāku slepkavības risku – sievietēm, kuras iepriekš bija piedzīvojušas šādu žņaugšanu, izredzes kļūt par slepkavības upuri ir aptuveni 7 reizes lielākas.
Latvijā nepieciešamība atpazīt un analizēt femicīdu ir īpaši aktuāla. Eurostat dati par 2023. gadu rāda, ka Latvijā ģimenes locekļa vai intīmā partnera nogalināto sieviešu rādītājs bija aptuveni 17 uz miljonu sieviešu – augstākais starp ES valstīm, par kurām bija pieejami attiecīgie dati.
Femicīda definicijas ieviešana Krimināllikumā dotu valstij skaidru juridisku pamatu konsekventi identificēt dzimumā balstītas sieviešu slepkavības, izmeklēšanā vērtēt iepriekšējās vardarbības un kontroles vēsturi, apkopot datus un analizēt, kāpēc aizsardzības sistēma konkrētos gadījumos nav nostrādājusi.
