Dzimumu stereotipi, kas veido nevienlīdzību un uztur vardarbību

Šodien daudzās valstīs sievietes un vīrieši ir vienlīdzīgi. Uz papīra. Likumi nosaka, ka diskriminācija uz dzimuma pamata nav pieļaujama, iespējas it kā ir, un daudziem šķiet, ka nevienlīdzības problēma ir atrisināta. Taču, paskatoties dziļāk, kļūst skaidrs – nevienlīdzību un dzimumā balstītu vardarbību joprojām ietekmē vairāki faktori, tostarp dziļi iesakņojušies dzimumu stereotipi.

Stereotipu ietekme ir vērojama jau agrā bērnībā. Meitenēm māca būt klusām, pieklājīgām, paklausīgām. Zēniem – būt stipriem, drosmīgiem un kontrolēt emocijas. Meitenes slavē par to, cik viņas ir skaistas, savukārt zēnus – par to, cik viņi ir gudri un apņēmīgi.

Meitenes iemācās pielāgoties, būt patīkamām, neizcelties. Zēni iemācās apspiest emocijas un sasaistīt savu vērtību ar spēku un kontroli. 

Un tad bērni izaug.

Meitenes kļūst par sievietēm, kuras bieži apšauba sevi. Tām, kurām ir jāpierāda, ka viņas ir pietiekami kompetentas, pietiekami spējīgas, pietiekami “labas”.

Zēni kļūst par vīriešiem, kuriem ir grūti runāt par emocijām, kuri jūt spiedienu dominēt, kontrolēt un neizrādīt ievainojamību.

Pieaugušo dzīvē stereotipi kļūst par daļu no domāšanas un pasaules uztveres. Sievietes joprojām biežāk tiek uzskatītas par emocionālākām un mazāk racionālām. Tajā pašā laikā vīriešu kontrolējoša vai pat agresīva uzvedība nereti tiek uztverta kā stipra rakstura pazīme.

Sievietes bieži tiek vērtētas caur stereotipu prizmu – viņu kompetence, pieredze un izglītība tiek pakļauta daudz stingrākai kritikai, savukārt vīriešu emocionāls un pat autoritārs komunikācijas un vadības stils daļā sabiedrības tiek uztverts kā līderības izpausme. 

Notiek seksisma normalizācija caur stereotipizāciju.

Pētījumi rāda – sievietes ir labākas autovadītājas nekā vīrieši? Viņas retāk izraisa ceļu satiksmes negadījumus, uz ceļa uzvedas mierīgāk – retāk pārsniedz ātruma ierobežojumus, retāk vada auto alkohola reibumā, retāk izrāda agresiju uz ceļa.

Un tomēr joprojām pastāv mīts, ka sievietes ir sliktas autovadītājas.

Kāpēc? Jo stereotipi nebalstās datos un pētījumos. Tie balstās priekšstatos, kas tiek atkārtoti tik bieži, ka sāk šķist patiesi.

Dzimumu stereotipi rada vidi, kurā plaukst vardarbība. Ja vīrietim no bērnības māca, ka viņam jābūt spēcīgam un kontrolējošam, bet sievietei – maigai un pakļāvīgai, tad robeža starp rūpēm un kontroli izgaist, bet vardarbīgu attiecību pazīmes tiek uztvertas kā norma.

Tieši tāpat par “normu” kļūst arī reakcija uz vardarbību. Kad tā notiek, nereti pirmais jautājums nav “kāpēc viņš to izdarīja?”, bet gan “kāpēc viņa neaizgāja?”. Šāda reakcija liecina par bīstamu stereotipisku domāšanu – it kā atbildība par vardarbību gulstas uz cietušo, nevis uz vardarbības veicēju. Tas ne tikai sagroza realitāti, bet arī attur sievietes no palīdzības meklēšanas.

Daudzas sievietes neziņo par vardarbību, jo baidās, ka pašas tiks vainotas notikušajā. Jo gadiem ilgi bija mācīts, ka ir jāpiecieš, jāpielāgojas un jāsaglabā ģimene.

Lai gan mūsdienās daudz kas ir mainījies, idejas par “pareizo” sievietes un vīrieša lomu nav pazudušas. Pētījumi rāda, ka sabiedrībā, kur dzimumu stereotipi ir izteiktāki, arī vardarbības līmenis pret sievietēm ir augstāks. 

Tāpēc jautājums nav par to, vai stereotipi pastāv. Jautājums ir – vai mēs esam gatavi tos atpazīt un mainīt.