Publicēts pirmais GREVIO ziņojums par Stambulas konvencijas ieviešanu Latvijā
Publicēts pirmais GREVIO* bāzes izvērtējuma ziņojums par Stambulas konvencijas ieviešanu Latvijā. Tas ir pirmais visaptverošais neatkarīgo ekspertu vērtējums pēc Latvijas lēmuma ratificēt Konvenciju 2023. gadā un būtisks atskaites punkts – iespēja izvērtēt, ko Latvija jau ir paveikusi sieviešu aizsardzībai no vardarbības un cik daudz darba vēl ir priekšā.
*GREVIO ir neatkarīga Eiropas Padomes ekspertu grupa, kas uzrauga, kā valstis praksē īsteno Stambulas konvencijas prasības un pilda tajā noteiktās saistības vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanai un apkarošanai.
GREVIO izvērtēja Latvijas tiesību aktus, politiku un praksi visā Konvencijas tvērumā. Izvērtējumā tika izmantota valsts institūciju sniegtā informācija, GREVIO piecu dienu vizītē Latvijā iegūtā informācija, kā arī Centra MARTA iesniegtie materiāli.
Izvērtējuma centrā ir visas vardarbības formas pret sievietēm, tostarp vardarbība ģimenē, kas nesamērīgi biežāk skar sievietes. Ar dzimumā balstītu vardarbību pret sievietēm Konvencijā saprot vardarbību, kas vērsta pret sievieti tādēļ, ka viņa ir sieviete, vai vardarbība, kas sievietes skar nesamērīgi biežāk.
Izvērtējums fokusējas tikai un vienīgi uz vardarbību pret sievietēm, cietušo drošību un valsts pienākumu šo vardarbību novērst, izmeklēt un sodīt.
Kas ir mainījies pēc Konvencijas ratifikācijas 2023. gadā?
Pēc ratifikācijas Latvija pirmo reizi pieņēma visaptverošu Vardarbības pret sievieti un vardarbības ģimenē novēršanas un apkarošanas plānu 2024.–2029. gadam. GREVIO to raksturo kā pirmo visaptverošo nacionālo ietvaru, kas īpaši izveidots pēc ratifikācijas Konvencijas standartu ieviešanai.
GREVIO norāda, ka Stambulas konvencijas ratifikācija pamudināja Latviju ieviest kriminālatbildību par psiholoģisko vardarbību. 2024. gadā Krimināllikumā tika ieviests 174.¹ pants, kas ļauj psiholoģisko vardarbību atzīt par patstāvīgu noziedzīgu nodarījumu, negaidot fizisku kaitējumu. (SK 33. pants)
GREVIO norāda, ka 2024. gadā pēc jaunā panta tika sākti 185 kriminālprocesi, bet 2025. gada pirmajos astoņos mēnešos – vēl 213 procesi par 224 nodarījumiem.
Pēc ratifikācijas Latvijā 2024. gadā tika ieviesta administratīvā atbildība par seksuālo uzmākšanos. GREVIO to atzīmē starp būtiskajiem pēdējo gadu sasniegumiem, vienlaikus uzsverot, ka tagad nepieciešams nodrošināt normas reālu piemērošanu – arī darba vidē, institūcijās un digitālajā vidē. (SK 40. pants)
2024. gada reformas pastiprināja sodus par fizisku un psiholoģisku vardarbību, draudiem un vajāšanu tuvās attiecībās. Par vairākiem šādiem nodarījumiem vairs nevar piemērot tikai sabiedrisko darbu vai naudas sodu. (SK 45. pants)
Ieviesta elektroniskā uzraudzība vardarbību veikušām personām augsta riska gadījumos, ļaujot policijai uzraudzīt aizdomās turētās vai apsūdzētās personas pārvietošanos un reaģēt uz noteikto ierobežojumu pārkāpumiem.
GREVIO pozitīvi vērtē Latvijā izveidoto sistēmu, kas ļauj policijai nekavējoties nošķirt vardarbības veicēju no cietušās personas, kā arī tiesas piemērot pagaidu aizsardzību pret vardarbību. Pagaidu aizsardzības rīkojumu skaits pieaudzis no 737 gadījumiem 2021. gadā līdz 1467 gadījumiem 2024. gadā. (SK 52. Un 53. pants)
Šie ir tikai daži no GREVIO atzinumā izceltajiem Latvijas sasniegumiem. Ziņojumā pozitīvi novērtētas arī citas pārmaiņas – valsts un sieviešu tiesību organizāciju sadarbība, profesionāļu apmācības, vardarbības prevencijas jautājumu iekļaušana izglītībā, cietušo procesuālās aizsardzības mehānismi un citi pasākumi.
Konvencija ir devusi Latvijai konkrētu juridisku standartu, pēc kura mūsu sistēma tiek pārskatīta un pilnveidota, lai labāk aizsargātu vardarbībā cietušos un nodrošinātu viņiem nepieciešamo atbalstu.
Taču GREVIO ziņojums parāda arī to, ka darba vēl ir ļoti daudz.
Vienlaikus ekspertu grupa ir sniegusi virkni rekomendāciju, lai turpinātu iesākto darbu un stiprinātu vardarbības novēršanas, cietušo aizsardzības un atbalsta sistēmu.
GREVIO aicina ieviest vienotu rīcības kārtību policijai, sociālajiem dienestiem, veselības aprūpes speciālistiem un citiem profesionāļiem, skaidri nosakot, kā atpazīt vardarbību, novērtēt riskus, sadarboties savā starpā un novirzīt cietušo nepieciešamās palīdzības saņemšanai. Tas nepieciešams, lai sievietes saņemtās aizsardzības un atbalsta kvalitāte nebūtu atkarīga no tā, kurā Latvijas pašvaldībā viņa dzīvo.
GREVIO pozitīvi vērtē Latvijā izveidotos krīzes dzīvokļus, taču norāda, ka tie vēl pilnībā neatbilst Konvencijas standartiem. Latvijai nepieciešams ilgtspējīgi finansēts specializēts patversmju tīkls, kurā vardarbībā cietušajām sievietēm un viņu bērniem tiktu nodrošināta tūlītēja palīdzība 24/7 un profesionāls, multidisciplinārs atbalsts.
Latvijai jāturpina veidot specializētus atbalsta centrus seksuālajā vardarbībā cietušajiem, kuros vienuviet un bez maksas pieejama medicīniskā palīdzība, ekspertīze, psiholoģiskais un juridiskais atbalsts – neatkarīgi no tā, vai sieviete izvēlas ziņot policijai. GREVIO orientieris ir viens centrs uz 200 000 iedzīvotāju.
Ir nepieciešamns ieviest valsts mēroga bezmaksas diennakts palīdzības tālruni sievietēm. Tam jābūt vienotam pirmajam kontaktpunktam sievietēm, kuras piedzīvojušas jebkura veida vardarbību.
GREVIO aicina Latviju izveidot mehānismu, kas sistemātiski analizētu ar dzimumu saistītas sieviešu un meiteņu slepkavības (femicīdu), īpaši vardarbības ģimenē gadījumos, lai noskaidrotu, kur aizsardzības sistēma nav nostrādājusi un kā nepieļaut nākamo traģēdiju.
Pieņemot lēmumus par bērna aizgādību un saskarsmes tiesībām, sistemātiski jāņem vērā iepriekš notikusi vardarbība, jāvērtē turpmākais apdraudējums mātei un bērnam, kā arī bērna pieredze, dzīvojot vardarbīgā vidē. Bērna un cietušās personas drošībai jābūt prioritātei.
GREVIO norāda, ka Latvijas Krimināllikuma 159. un 160. pants joprojām pilnībā neatbilst Konvencijas standartam, jo izvarošanas un citas seksuālās vardarbības definīcijas pamatā jābūt brīvprātīgi dotas piekrišanas neesamībai, nevis nepieciešamībai pierādīt vardarbības, draudu vai cietušās bezpalīdzības stāvokļa izmantošanu.
Policistiem, prokuroriem, tiesnešiem, mediķiem, sociālajiem darbiniekiem un citiem speciālistiem ir nepieciešamas regulāras apmācības par vardarbības dinamiku, risku atpazīšanu un cietušo interesēs balstītu pieeju.
GREVIO aicina nodrošināt ilgtermiņa un ilgtspējīgu finansējumu sieviešu tiesību organizācijām, kas sniedz specializētu atbalstu vardarbībā cietušajām sievietēm un viņu bērniem. Vienlaikus ekspertu grupa uzsver nepieciešamību aizsargāt un stiprināt pilsonisko telpu, lai sieviešu tiesību organizācijas varētu pilnvērtīgi turpināt savu darbu.
Ziņojumā ir arī detalizēti priekšlikumi par datu vākšanu un pētniecību, prevenciju un izglītību, darbu ar vardarbības veicējiem, veselības aprūpi, juridisko palīdzību, policijas un prokuratūras darbu, bērnu aizsardzību, digitālo vardarbību un citiem jautājumiem. Ar pilnu rekomendāciju sarakstu iespējams iepazīties GREVIO ziņojumā.
Ekspertu grupas secinājumi lielā mērā sakrīt ar to, ko Centrs MARTA redz ikdienas darbā.
Nepietiekami vienota institūciju rīcība, nevienmērīga pakalpojumu pieejamība reģionos, nepietiekamas profesionāļu zināšanas, nekompetenta risku izvērtēšana, nepietiekams ilgtermiņa finansējums specializētajiem pakalpojumiem un situācijas, kurās sistēmas centrā joprojām nav cietušās drošība – tie ir jautājumi, kurus Centrs MARTA savā darbā redz un par kuriem sistemātiski runā ar lēmumu pieņēmējiem.
Tāpēc GREVIO ziņojums ir būtisks arī šī brīža politiskajā diskusijā par Latvijas turpmāko dalību Stambulas konvencijā. Tas ļauj diskusiju balstīt konkrētos faktos – ko Konvencijas ieviešanas laikā Latvija jau ir paveikusi sieviešu aizsardzībai, kur sistēmā joprojām ir būtiski trūkumi un kādi konkrēti darbi vēl ir jāizdara.
Galu galā šī diskusija nav tikai par starptautiska dokumenta tekstu. Tā ir par to, kādu aizsardzības sistēmu Latvija veido sievietēm, kuras piedzīvo vardarbību, un kā valsts nodrošina viņu tiesības uz drošību un aizsardzību.
