Latvijā prostitūcija nav legalizēta, bet ir legāla. Prostitūciju var uzskatīt par legālu nodarbi, jo tā tiek regulēta normatīvajos aktos. Esošais tiesiskais regulējums no vienas puses atzīst, ka prostitūcija eksistē un nosaka kārtību, kāda jāievēro, sniedzot seksuālos pakalpojumus. No otras puses – prostitūcija regulēta netiek, jo tā nav iekļauta profesiju klasifikatorā un netiek iekasēti nodokļi. LR Ministru kabineta Prostitūcijas ierobežošanas Noteikumi atbildību par klienta veselību uzliek prostitūtai, pieprasot veselības kartes. MK Noteikumi neatbilst 1949.gada ANO Konvencijai par cīņu ar cilvēku tirdzniecību un prostitūcijas no trešo personu puses.                                                                                                          Autoritatīvi starptautiski pētījumi liecina, ka personas, kas ir iesaistītas prostitūcijā ir cietušas no dažāda veida vardarbības, ir atkarīgas no narkotikām, alkohola, ir ar emocionāliem traucējumiem un ir izveidojušas pašdestruktīvu uzvedības modeli. Austrumeiropā, Āfrikā, Āzijā, bijušajās Padomju Savienības republikās prostitūcijā iesaistītās personas visbiežāk cieš no nabadzības.  Lai sekmīgāk vērstos pret pieprasījumu pēc prostitūtu seksuālajiem pakalpojumiem, vairākas valstis ir noteikušas atbildību par seksuālo pakalpojumu pirkšanu. Eiropas Savienībā 3 valstis: Zviedrijā šī norma stājās spēkā 1999.gadā, Lietuvā 2005.gadā - administratīvajā likumā, Islandē un Norvēģijā 2009.gadā. Šo valstu galvenais arguments likuma normas ieviešanai bija – prostitūcija veicina negatīvu seksualitātes redzējumu. Redzējumu, kas ir pretrunā tam, ka seksualitāte un emocijas ir saistītas, un kur partneri uzņemas atbildību viens par otru. Prostitūcija sekmē priekšstatu par sievieti kā preci, kas ir pretrunā cilvēcībai un modernai sabiedrībai, kas tiecas uz sieviešu un vīriešu līdztiesību. Pie tam nav pieļaujama vardarbības pret sievieti atbalstīšana, prostitūcija ir viena no vardarbības pret sievieti formām.  Zviedrijā prostitūcijas paplašināšanās nav vērojama kopš likuma pieņemšanas brīža un ir samazinājusies ielu prostitūcija, kā arī cilvēku tirdzniecība seksuālai izmantošanai. Toties Vācijā, Holandē, Austrālijā sekss tirdzniecība un prostitūcija ir tikai pieaugusi. Austrālijā ir masīvi paplašinājusies seks tirdzniecība kopš tās legalizācijas brīža. Uz 3,5 miljoniem iedzīvotāju ir iesaistīti 60 000 seksuālo pakalpojumu pircēju, kas tērē vairāk kā 7 miljonus dolārus nedēļā. Saskaņā ar Amanda Kloer teikto, prostitūcijas industrijā tikai 10% darbojas legāli, 90% ir pagrīdē, kuri ir pārpildīti ar cilvēku tirdzniecības upuriem.  Holandē prostitūcija tika legalizēta 2000.gadā un kopš tā brīža tā trīskāršojās jau pirmo divu gadu laikā. Policija bija spiesta slēgt vairākus sarkanā luktura kvartālus, jo tajos bija iefiltrējusies organizētā noziedzība. Pilsētas mērs Jobs Cohens paziņoja, ka runa vairs nav par maza mēroga biznesmeņiem, bet lielu organizētu noziedzību.  Līdzīgi arī Vācijā seks tirdzniecība un organizētā noziedzība ir pieaugusi un pelna uz sieviešu seksuālo izmantošanu miljardiem dolāru.  Lai mazinātu Latvijā strauji pieaugošo prostitūciju un cilvēku tirdzniecību seksuālai ekspluatācijai un tās normalizāciju, līdzīgi kā kaimiņvalstīs, ir jāvēršas pret seksuālo pakalpojumu pieprasījumu, veicot grozījumus Krimināllikumā, papildinot 163.pantu. 163 (1) nosakot sodu seksuālo pakalpojumu  pircējiem.  Sagatavoja: I.Lāce   Zviedrijas Sociālā pārvalde: Prostitūcijas Zviedrijā, 2003 Raymond, J. G. (2004). http://www.chicagohomeless.org/files/images/deconstruction_the demand_for_prostitution.pdf. Joe-Cannon, I. Primer on the male demand for prostitution. Coalition Against Trafficking in Women. 1-22. see http://action.web.ca/home/catw/attach/PRIMER.pdf    "Legal prostitution in Australia, a failure », 18 August 2009. See: http://humantrafficking.change.org/blog/view/legal_prostitution_in_australia_a_failure Raymond G. J., (2004). see endnote 1. Hughes, D. M. Demand: the driving force of human trafficing. The human rights challenge of globalization in Asian-pacific-US: the trafficking in persons, especially women and children, Gobalization Research Center, University of Hawaii at Manoa and the east-west center, Hawaii Convention center, honolulu. University of Rhode Island .(13-15 November 2002) University of Rhode Island.  See http://www.icasa.org/docs/the_demand.pdfj   Casciani, B., Prostitution: International answers. BBC News. (16 July 2004. See http://news.bbc.co.uk/2/hi/uk_news/3900361.stm Perrin, B. Legalizing sex trade isn`t the answer. The Edmonton Journal. UBC, Faculty of Law Vancouver.  (1 December 2006 ). see http://www.edmontonjournal.com/news/Legalizing+trade+answer/2535661/story.html Amsterdam to cut brothels by half. BBC News. (6 December 2008). See http://news.bbc.co.uk/2/hi/europe/7769199.stm Simons, M. Amsterdam Tries Upscale Fix for Red-Light District Crime. The New York Times. (24 February 2008). see http://www.nytimes.com/2008/02/24/world/europe/24amsterdam.html?_r=2 Hughes, D. M. (2004). see endnote 19. Raymond, J. G. (2004). see endnote 1;Hughes, D. M. (2004). see endnote 19.