Karstais informatīvais tālrunis
8000 2012

ZVANI BEZMAKSAS



Darba dienās no 10.00 - 18.00

Centrā Marta vari saņemt profesionālu palīdzību un atbalstu grūtās dzīves situācijās. Piedāvājam sociālā darbinieka, psihologa, psihoterapeita, jurista un citu speciālistu konsultācijas. Pieteikties, zvanot: 67378539 vai rakstot: centrs@marta.lv!



Atbalsti MARTU


Biedrība “Centrs MARTA” aicina iekļaut valdības deklarācijā un noteikt kā valdības darba prioritātes zemākminētos jautājumus, lai virzītos uz līdztiesīgas un drošas sabiedrības veidošanu un tam atbilstošiem tiesiskajiem regulējumiem
12.11.2018


Stambulas konvencijas ratificēšana
Ratificēt Stambulas konvenciju, kas izstrādāta, balstoties uz visu Eiropas Padomes dalībvalstu ekspertu pieredzi un novērojumiem praksē par rīcībām, kas veicina vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē mazināšanu un novēršanu. Rezultāti norāda, ka ir nepieciešama sistēmiska pieeja, kas ir strukturēti un vispusīgi iekļauta konvencijā, dodot dalībvalstīm skaidri saprotamu rīcības plānu, lai tiktu panākti reāli rezultāti vardarbības novēršanā un mazināšanā. Atteikšanās atbalstīt likumprojektu par konvencijas ratificēšanu norādītu uz skaidru politisku lēmumu un nevēlēšanos aizsargāt vardarbības upurus, saukt pie atbildības varmākas un uzņemties visas pārējās konvencijā paredzētās normas, kas kopsakarā mazina vardarbību pret sievieti un vardarbību ģimenē. Centrs MARTA ir izveidojis pakalpojumu cietušajām un izstrādā metodiku kā strādāt institūcijām, lai upura perspektīva caurvītos palīdzības darbam, strādā ar jauniešiem preventīvi, lai novērstu vardarbīgu attiecību iespējamību. Un Centra MARTA panākums ir sniegts atbalsta pakalpojums cietušajām uz neesošu vai ierobežotu valsts atbalstu 18 gadus paralēli cīnoties, lai būtu likumiskai ietvars cietušā aizstāvībai un varmāku saukšanai pie atbildības. Konvencijas ratificēšana būtu nozīmīgs solis šī  darba stiprināšanā – tiesiskā regulējuma nostiprināšanā un atbalsta pakalpojumu attīstīšanā.

Funkcionāls finansējums krīzes intervences pakalpojumam
Šobrīd pieejamais finansējums krīzes intervences pakalpojumam neveicina iespēju sniegt kvalitatīvu un pilnīgu pakalpojumu vardarbībā cietušām personām. Lai varētu sniegt atbilstošu palīdzību vardarbībā cietušajiem, krīzes intervences pakalpojums jāveido tā, lai tas ietvertu: sociālā darbinieka un psihologa konsultācijas, juridisko palīdzību: dokumentu sagatavošana, kompensācijas, kompensāciju pieprasīšanu, atbalstu  kriminālprocesā, citu speciālistu konsultācijas pēc nepieciešamības (tulks, ārsts, sociālais rehabilitētājs), drošā patvēruma piešķiršanu, ja tāds nepieciešams, pirmās nepieciešamības preču iegāde (pārtika, higēnas preces, medikamenti), izmaksas dokumentu pieprasīšanai, tulkošanai, atjaunošanai, kā arī to, lai tiek nodrošināta pilnīga anonimitāte palīdzības sniegšanas procesā.

Tiesiskā aizsardzība nereģistrētiem  pāriem
Ģimenes vardarbībā cietušo aizsardzībai Latvijā jāpieņem lēmums, kas piešķirs cilvēkiem tiesisko aizsardzību arī nereģistrētās partnerattiecībās. Tiesiskās aizsardzības trūkums vardarbībā cietušajām sievietēm nāk par sliktu, piemēram, gadījumos, kad nereģistrētās attiecībās ir par kopīgiem līdzekļiem iegādāts īpašums, kas reģistrēts kā piederošs tikai vienam no partneriem. Attiecību šķiršanas gadījumā otrs partneris paliek bez īpašuma. Latvijā būtu jāatzīst kopdzīve un jāpiemēro tiesiska aizsardzība gadījumos, ka ir ilgstošas un stabilas attiecības, kopīga saimniecība un citi faktori.

Sieviešu ekspluatācijas prostitūcijas nolūkos izbeigšana, tai skaitā mazināt prostitūcijas pieprasījumu, un viņu ekspluatētāju saukšana pie atbildības un sodīšana ar stingriem sodiem
Ņemot vērā to, ka iesaiste prostitūcijā lielākoties ir izmantojot persona ievainojamo situāciju, tā ir cilvēktiesību pārkāpuma un vardarbības pret sievieti forma, kas jāierobežo, dekriminalizējot prostitūcijā iesaistītās personas un kriminalizējot seksa pirkšanu.

“Tikumības grozījumu” atcelšana
Veikt izmaiņas Izglītības likuma 10. pantā, lai turpmāk tas sekmētu mūsdienām atbilstošas, aktuālas un no ideoloģiskiem uzskatiem brīvas izglītības iegūšanu, nevis to kavētu, kā tas ir šobrīd. Izglītības likuma 10.1 pants būtiski ierobežo iespējas saņemt pilnīgas zināšanas par tik nozīmīgiem jautājumiem kā veselība un savstarpējās attiecības. Minētais likuma pants ierobežo jauniešu pieeju kvalitatīvai izglītībai un tas ir veicinājis arī skolotāju pašcenzūru, ierobežojot to vēlmi pielāgot savu priekšmetu saturu  atbilstoši mūsdienām, tāpēc minētie grozījumi ir jāatsauc. 




      Atpakaļ