Karstais informatīvais tālrunis
8000 2012

ZVANI BEZMAKSAS



Darba dienās no 10.00 - 18.00

Centrā Marta vari saņemt profesionālu palīdzību un atbalstu grūtās dzīves situācijās. Piedāvājam sociālā darbinieka, psihologa, psihoterapeita, jurista un citu speciālistu konsultācijas. Pieteikties, zvanot: 67378539 vai rakstot: centrs@marta.lv!



Atbalsti MARTU


Vardarbība ģimenē
Vardarbība ģimenē ir fizisko, seksuālo, verbālo, emocionālo un ekonomisko aizskārumu cikls, kas atkārtojas arvien biežāk un kas tiek izmantots pret sievieti no partnera (vīra, drauga) vai citu tuvinieku (pieaugušo bērnu, u.c.) puses, lai upuri kontrolētu un iegūtu un noturētu varu pār to.

Ja Tu ciet no vardarbības ģimenē, meklē atbalstu Centrā MARTA!

Par vardarbību ģimenē atzīstams jebkurš aizskārums, neatkarīgi no tā, vai tas ir noticis starp esošajiem vai bijušajiem laulātajiem, esošajiem vai bijušajiem partneriem nereģistrētā laulībā, radiniekiem pirmajā pakāpē (bērniem un vecākiem), radiniekiem otrajā pakāpē (mazbērniem, vecvecākiem, brāļiem un māsām), personām, kurām ir kopīga (nedalīta) saimniecība (kopīgi dzīvo vienā privātmājā vai dzīvoklī).

Vardarbības veidi
Fiziska vardarbība – jebkurš fizisks aizskārums, piemēram, sišana, speršana, pļaukas, raušana aiz matiem, žņaugšana, grūstīšana, stingra saķeršana aiz rokas, ieroču izmantošana u.c.

Seksuāla vardarbība – jebkurš seksuāls aizskārums, piemēram, izvarošana, uzspiests vai vardarbīgs dzimumakts, vardarbīga iesaistīšana seksuālās darbībās, seksuāla aizskaršana pret cietušās gribu u.c.

Emocionālā vardarbība – jebkurš verbāls, emocionāls vai psiholoģisks aizskārums, piemēram, regulāra draudu izteikšana, draudēšana ar fizisku vai seksuālu vardarbību, draudēšana par bērnu atņemšanu, apsaukāšana un noniecināšana, vajāšana (izsekošana, sagaidīšana pie mājām, darba vietas, regulāra un nevēlama zvanīšana un īsziņu vai e-pasta vēstuļu sūtīšana), liegšana satikties ar draugiem un radiniekiem u.c.

Ekonomiskā vardarbība – jebkura darbība, kas vērsta uz cietušās pakļaušanu, varmākam izmantojot savu pārāko finansiālo situāciju, piemēram, ienākumu slēpšana, cietušās ienākumu atņemšana, cenšanās nepieļaut, lai cietušā gūtu ienākumus, naudas došana, ja cietusī ir izpildījusi kādas prasības u.c.


Vardarbīga kontrole – jebkura darbība, kas ietver aizskaršanu, seksuālu piespiešanu, draudus, pazemošanu, iebiedēšanu vai citas vardarbīgas darbības, kuru mērķis ir kaitēt, sodīt vai iebiedēt.

Vajāšana - jebkura atkārtota un sistemātiska personas nefiziska ietekmēšanu ar mērķi radīt upurī bailes un trauksmes sajūtu, lai mainītu un panākt sev vēlamu cietušā uzvedību un paturētu kontroli pār cietušo.

Vardarbība un cilvēktiesības
Partnera vardarbība pret sievieti ģimenē atbilstoši 1979.gada ANO Konvencijai par jebkuras sieviešu diskriminācijas izskaušanu ir viena no diskriminācijas pret sievieti formām. Līdz ar 1979.gada ANO Konvencijas par jebkuras sieviešu diskriminācijas izskaušanu ratificēšanu, Latvijai ir pienākums veikt visus pasākumus, lai likvidētu diskrimināciju attiecībā uz sievietēm no jebkādas personas, organizācijas vai uzņēmuma puses, tai skaitā, no vardarbības ģimenē.


Vardarbība pret sievieti ir uz dzimumu balstītas vardarbīga rīcība, kā rezultātā rodas vai var rasties fizisks, seksuāls vai garīgs kaitējums vai ciešanas sievietei, ieskaitot šādas darbības - draudus, piespiedu darbības vai patvaļīgu brīvības atņemšanu, neatkarīgi, vai tā notiek sabiedriskās vai privātās dzīves ietvaros (ANO Deklarācijas par vardarbības pret sievieti izskaušanu 1.pants, 1993.gada 20.decembra ANO Ģenerālās Asamblejas rezolūcija Nr.48).

ANO ir atzinusi, ka tieši pret sievietēm vērstā vardarbība ir tā, kas nopietni kavē sieviešu iespējas izmantot tiesības un brīvības uz vienlīdzīgiem pamatiem ar vīriešiem, bet sabiedrībā valdošie aizspriedumi un paražas attaisno uz dzimumu balstītu vardarbību kā sievietes aizsardzības vai kontroles formu. Eiropas Padomes Ministru komitejas rekomendācijas Nr. Rec(2002)5 “Sieviešu aizsardzība no vardarbības” preambulā vardarbība pret sievietēm tiek uzskatīta par vienlīdzības un miera pretinieci un lielāko šķērsli drošībai un demokrātijai Eiropā.

Situācija Latvijā
Eiropas Savienības Pamattiesību Aģentūra 2012.gadā veica pētījumu “Vardarbība pret sievietēm: ES mēroga apsekojums”, kura laikā notika tiešas intervijas ar 42 000 sievietēm visās 28 ES dalībvalstīs. Latvijā tika intervētas 1 513 sievietes. Pētījuma rezultāti publiskoti 2014.gada martā.


Saskaņā ar pētījumu 39 % no Latvijā aptaujām sievietēm savā dzīves laikā pēc 15 gadu vecuma sasniegšanas vismaz vienu reizi ir piedzīvojušas fizisku un/vai seksuālu vardarbību. Šis rādītājs ir augstāks par vidējo ES – 33% un ierindo Latviju 7.vietā. 32% no aptaujātajām sievietēm norādīja, ka ir cietušas no sava partnera (vīra vai drauga) fiziskas un/vai seksuālas vardarbības vismaz vienu reizi kopš 15 gadu vecuma. Salīdzinot ar citām ES valstīm šis rādītājs ir visaugstākais ES. Vienīgā valsts, kurai arī ir tāds pats rādītājs, ir Dānija. 17% no sievietēm Latvijā cieš no citu, kas nav sievietes partneris, vardarbības. Un tikai 1/4 no šiem pāridarītājiem nav bijuši sievietei zināmi. Pārējie ir bijuši sievietei zināmi – darba kolēģi, skolas biedri, tuvinieki, draugi un paziņas.

60% no aptaujātām sievietēm atbildējušas, ka ir cietušas no sava partnera psiholoģiskas vardarbības, kas ir augstākais rādītājs Eiropā. 51% no aptaujātajām ir piedzīvojušas kontrolējošu uzvedību no savu partneru puses, 15% ir piedzīvojušas savu partneru ekonomisko vardarbību.

14% no respondentēm norādījušas, ka ir cietušas no vajāšanas, 38% no vajātājiem ir sievietes esošie vai bijušie partneri, 32% citas sievietei pazīstamas personas (darba kolēģi, tuvinieki, draugi u.c.), un tikai 30% no vajātājiem ir bijuši svešinieki. 23% no respondentēm norādīja, ka vajāšana ilgusi līdz vienam mēnesim, 38% - no viena mēneša līdz vienam gadam un 30% - vienu gadu vai ilgāk.

Savukārt 2016.gada Eirobarometra dati liecina, ka Latvijā gandrīz katrs sabiedrības loceklis zina vismaz vienu vardarbības upuri, biežāk — sievieti; aptaujā 11 % respondentu norādīja, ka pazīst vardarbības upuri kolēģu vai studiju biedru vidū, 28 % respondentu norādīja, ka pazīst vardarbības upuri ģimenes vai draugu lokā, savukārt 36 % jeb katrs trešais respondents norādīja, ka pazīst vardarbības upuri tuvākajā apkaimē, tātad — kādu no kaimiņiem vai apkārtnes iedzīvotājiem. Latvijā šis rādītājs ir visaugstākais ES dalībvalstu vidū.

Tāpat kā daudzviet pasaulē Latvijā vardarbības ģimenē cēloņi ir meklējami gan individuālajā, gan ģimenes, kopienas, gan valsts līmenī. Latvijā ir konstatējamas vairākas būtiskas problēmas, kuras nepieciešams risināt - sabiedrībā joprojām ir izplatīti mīti par vardarbību ģimenē, vardarbība ģimenē tiek akceptēta. Latvijā ir vislielākais iedzīvotāju skaits, salīdzinot ar citām ES valstīm, kuri uzskata, ka vardarbība ģimenē ir privāta lieta, un tā jārisina ģimenes lokā - šādi uzskata 31% iedzīvotāju (Eirobarometrs, 2016).

Otrkārt, ģimenēs joprojām ir izplatīts nevienlīdzīgs lomu sadalījums starp sievieti un vīrieti, kas sakņojas patriarhālas sabiedrības modelī (vīrietim piešķirtā loma rada viņam labvēlīgākus sociālekonomiskos apstākļus nekā sievietei). Minētais lomu sadalījums arī ir viens no iemesliem, kādēļ sieviete izvēlas paciest vardarbību ģimenē.

Drosmīgu sieviešu stāsti: http://vimeo.com/88867070